Aiz priekškara: Kas atļauts krieviem, nav atļauts pret krieviem

Ir acīmredzams, ka Kremļa agresivitātei jaunu elpu ir sniegusi panāktā vienošanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu par agresorvalsts dīzeļdegvielas iepirkumu un atsevišķu sankciju atcelšanu, tāpat kā Trampa paziņojumi, ka Ukrainai ir vajadzīgs jauns prezidents, jo pašreizējais valsts vadītājs Volodimirs Zelenskis mieru nevēloties.

Krieviem atļauts ir viss

Krievi nemitīgi lepojas ar saviem panākumiem Ukrainas lielo pilsētu energoinfrastruktūras iznīcināšanā, lepni paziņojot, ka Kijivā jau ir teju totāls aptumsums. Tikmēr, protams, ukraiņu triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām esot genocīds pret civiliedzīvotājiem. Krievu triecieni ir varoņdarbs, kamēr ukraiņu – terorisms.

Vienlaikus krievi tikai garāmejot pieminēja, ka naktī uz svētdienu ukraiņi ar droniem uzbruka Pēterburgai. To pieminēja burtiski vienā teikumā, piebilstot, ka visi uzbrukumi ir atvairīti. Patiesībā saskaņā ar opozīcijas medija "Meduza" ziņoto 18. oktobra naktī Ukrainas veiktais bezpilota lidaparātu uzbrukums Sanktpēterburgai un Ļeņingradas apgabalam bija lielākais reģionā kopš kara sākuma.

Kārtējo reizi iezīmējas jau daudzkārt ekspertu minētais, ka krievu propagandisti vienmēr ir gatavi runāt par ukraiņu "briesmu darbiem" Donbasā, taču viņiem nav ļauts pat iepīkstēties par uzbrukumiem Pēterburgai vai Maskavai, ja nu vienīgi garāmejot, turklāt obligāti uzsverot, ka visi uzbrukumi atvairīti.

Tajā pašā laikā propagandisti nemitīgi klāsta, ka Rietumi vēloties pret Krieviju izvērst genocīdu, kāds tas bija Otrā pasaules kara laikā. Turklāt šis naratīvs tiek apvienots ar neslēptu imperiālismu.

"Kā ar krievu, baltkrievu, ukraiņu, moldāvu – visu to, kas bija daļa no lielās padomju tautas, – nāvi -, vai tā būtu jāatkārto? Nē. Šo tautu diženums tika sasniegts tikai tad, kad tās bija daļa no lielas impērijas. Mēs esam liela impērija. Mēs piešķiram diženumu savai tautai, bet mums ir pienākums to aizsargāt. Un, ja viņi mums saka, ka vēlas iznīcināt Krieviju un nodarīt tai stratēģisku sakāvi, mums tas ir jāuztver ļoti nopietni. Viņi nejoko," sprieda propagandisti.

Tiesa gan, neviens Rietumu politiķis nekad nav teicis, ka vēlas iznīcināt Krieviju, pat par uzbrukumu šai valstij netiek runāts. Taču šādiem sīkumiem, ko sauc par faktiem, neviens Krievijā uzmanību nepievērš. Visa sāls slēpjas interpretācijā, kas ir ļoti primitīva, – ja Rietumi ar ieročiem atbalsta Ukrainu, tātad tie vēlas iznīcināt Krieviju.

Kulberga kruasāni un latviešu soda bataljoni

Kā jau ierasts, par pagājušajā nedēļā Briselē notikušo Eiropas Savienības valstu līderu samitu, kurā tika pausts viennozīmīgs atbalsts Ukrainai, krievu propagandisti atklāti ņirgājās. Propagandisti savā retorikā nolaidās arī līdz zemjostas līmeņa tekstiem.

"Atmosfēra bija toksiska. Žurnālisti ziņoja, ka kāds telpā ir sabojājis gaisu. Žurnālisti, kas Eiropadomes preses telpā gaidīja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, vairākkārt bija saskārušies ar šo problēmu. Kāds izdalīja ārkārtīgi nepatīkamas gāzes. Gribētos, lai šis noslēpumainais smakas avots izietu ārā un tur tiktu galā ar problēmu, pirms visi apkārtējie sāk ģībt. Skābekļa trūkums bija atstājis savu iespaidu uz Zelenski. Viņš šķita izklaidīgs," klāstīja propagandiste, raidījuma "60 minūtes" vadītāja Olga Skabejeva.

Turpinājumā viņa demagoģiski interpretēja Latvijas premjera Andra Kulberga teikto. Proti, "Kulbergs, kurš vakar ierosināja, lai visi eiropieši atteiktos no sava alus, lai palīdzētu Ukrainai, šodien jau to kategoriski pieprasīja. Viņa jaunais arguments ir vienkārši graujošs. "Turpinot militāro darbību, ikvienam tiks nodrošināta rīta kafija un iecienītais kruasāns," viņš paziņoja. Tātad tikai karš ļaus viņam un visiem pārējiem baudīt rīta kafiju un kruasānu", secināja Skabejeva.

Tie, protams, ir meli. Kulberga izteikums bija šāds: "Ja mēs vēlamies Eiropā baudīt komfortu, no rītiem ēst kruasānus un dzert kafiju, nedomājot par draudiem, tad mums ir jāatbalsta Ukraina." Var piekrist vairākiem politologiem, ka šis izteikums, maigi izsakoties, nebija pārāk veikls, taču no tā nekādi nevar izsecināt, ka Kulbergs būtu izteicies, ka tikai karš ļaus baudīt kafiju un kruasānus.

Tikmēr par pašu Zelenski Briseles samita sakarā propagandisti izteicās, ka "Rietumu strādīgā prostitūta, kas pastāvīgi lūdz naudu, nav tikai instruments vai apgarots mērkaķis ar granātu, kas visu šo kopienu dzen nāvē. Šis patiesi ir Mefistofelis, kurš ir noticējis sev. Aiz viņa ir vesela cilvēku ķēde, kuriem paveras lielas iespējas šajā korupcijas samaitātajā, duļķainajā ūdenī".

Jāatceras, ka krievi nemitīgi apgalvo, ka karu vēlas eiropieši, jo viņi ir pārāk daudz naudas ieguldījuši savā militāri rūpnieciskajā kompleksā un visi lielie rūpnieki no kara pelnot milzīgu naudu.

Vienlaikus propagandisti citos kontekstos labprāt atzīst, ka pašu tautsaimniecība ir pārvērtusies par kara ekonomiku, taču krievu gadījumā, protams, neviens no tā nepelna un neviens tajā nav ieinteresēts. Tas, kas ir taisnība attiecībā uz Rietumu militāro rūpniecību, nekādā gadījumā neattiecas uz Krieviju. Krievi izliekas neko nezinām par daudzu ekonomistu teikto, ka Krievijas ekonomika ir tik tālu militarizēta, ka bez kara tā pastāvēt nevar.

Līdztekus klaigām par "nožēlojamo" Briseles samitu un kara trakuma pārņemtajiem eiropiešiem, kārtējo reizi tika pieminēts Otrais pasaules karš, kad visa Eiropa esot sazvērējusies pret Krieviju, un tagad notiekot tas pats. Krievi, kas citiem pārmet vēstures pārrakstīšanu, ar to aktīvi nodarbojas paši, noliedzot sabiedroto lomu uzvarā pār nacistisko Vāciju. Protams, ka propagandisti nelaida garām izdevību gari un plaši iztirzāt, kā Otrā pasaules kara laikā latviešu soda bataljoni esot iznīcinājuši veselus ciemus Baltkrievijā.

Saskaņā ar trimdas vēsturnieka Kārļa Kangera izpētīto diemžēl atsevišķi šādi fakti ir bijuši un nav noliedzami, taču krievi, protams, met tiltu uz mūsdienām, paziņojot, ka viss, kas notiek uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, esot tiešs turpinājums tam, kas notika Otrā pasaules kara laikā.

Tramps kā Krievijas resurss

"Es turu īkšķi, lai Tramps nezaudē. Ja viņš zaudēs, īpaši abas palātas, viņš ieslīgs iekšpolitiskās ķildās ar Kongresu, un viņam neatliks laika ārpolitikai. Un ārpolitikā, manuprāt, viņš patiešām dara ievērojami vairāk nekā viņa priekšgājēji. Eiropieši ir uzspridzinājuši Eiropu, atbalstot Ukrainu un mudinot Ukrainu konfliktēt ar Krieviju. Amerikas Savienotajām Valstīm šī mutuļojošā Eiropa, kas nevirzās nevienā konkrētā virzienā un izdzīvo tikai ar Amerikas līdzekļiem, noteikti nav nepieciešama. Tramps nav Krievijas draugs. Taču tas nenozīmē, ka mums ar viņu ir kādas politiskas nesaskaņas, jo īpaši tāpēc, ka ārpolitikā nav ne filantropijas, ne draudzības. Varbūt pastāv alianse, bet aliansē katra puse vienmēr redz savu labumu un savas intereses," paziņoja Krievijas Federācijas padomes vicespīkers Konstantīns Kosačevs.

Atslēgas frāze, kuru uzsver visa krievu propaganda, ir par to, ka Tramps nav mūsu draugs, taču mums ir kopējas intereses, kas vērstas pret Eiropu. Un ar Trampu atšķirībā no viņa priekšgājējiem Krievija varot īstenot "konstruktīvu dialogu".

Ne velti propagandisti atskaņoja Trampa teikto, ka viņš nav liels Zelenska atbalstītājs. "Zelenskis nav cilvēks, ar kuru mums ir viegli tikt galā. Vai esam zaudējuši ticību viņam? Es domāju, ka, ja viņi galu galā noslēgs jebkādu vienošanos, tā nebūs ar viņu. Viņš nevēlas sarunas. Viņš saka, ka vēlas, bet patiesībā nevēlas," šie ASV prezidenta vārdi pilnībā rezonē ar Kremli. Tāpat kā Trampa teiktais, ka "Kijivas režīms apkaunojoši mēģina saasināt globālo enerģētikas krīzi".

Savukārt enerģētikas eksperte un pētniece Kolumbijas Universitātes Globālās enerģētikas politikas centrā Tatjana Mitrova laikrakstam "The Times" norāda, ka saistībā ar noslēgto dīzeļdegvielas darījumu Putinam visvērtīgākais rezultāts nav vis papildu ieņēmumi no dīzeļdegvielas, bet gan priekšstats, ka Vašingtona arvien vairāk satraucas par iekšzemes energoresursu cenām, nevis īsteno pastāvīgu spiedienu uz Krieviju. Tas varētu stiprināt Kremļa pārliecību par savām iespējām sagaidīt, līdz izsīks Rietumu atbalsts, tā vietā, lai piekāptos būtiskos jautājumos.

Mitrovas ieskatā ASV, mīkstinot sankcijas, arī vājina savas pozīcijas attiecībās ar Eiropas līderiem, kuri ir turpinājuši cieši atbalstīt Zelenski un Ukrainu.

Tikmēr pats Zelenskis šo Trampa lēmumu ir raksturojis kā balvu Putinam. Viņš brīdināja, ka tas iedrošinās Krievijas līderi un saasinās Kremļa īstenoto karu – tieši laikā, kad Maskava ir veikusi vienu no līdz šim smagākajiem triecieniem Ukrainas elektrostacijām, cenšoties pirms ziemas iestāšanās atstāt Ukrainas pilsētas bez elektrības. Viņaprāt, sankciju atcelšana turpināsies, un tā dēvētais dīzeļdegvielas darījums ir tikai pirmais solis.

Ukrainas prezidenta nepiekāpība un bezkompromisa nostāja, kā arī Eiropas līderu atbalsts ir tik ļoti saniknojis krievus, ka viņi par vienu no saviem svarīgākajiem uzdevumiem uzskata panākt Zelenska nomaiņu. Tādēļ dara visu iespējamo, lai pašreizējo Ukrainas prezidentu maksimāli diskreditētu, īpaši Trampa acīs.

Propagandisti apgalvoja, ka Zelenska pēdējās runas atgādinot nesakarīgu "logoreju" (komunikācijas traucējums vai simptoms, kam raksturīgi nepārtraukti, pārmērīgi un bieži vien nesakarīgi runas plūdi), kas esot raksturīga cilvēkiem, kas atrodas bipolāru traucējumu mānijas fāzē vai tad, kad cilvēks, kas cieš no šāda veida slimības, pēkšņi pārtrauc lietot savus medikamentus, un tad tajā brīdī viņš piedzīvo zināmu saasinājumu. Propagandisti sludināja, ka Zelenskis piedzīvojot savu pēdējo politiska līdera degradācijas fāzi.

Krievu naids pret Zelenski aizvien palielinās, un, ko tur slēpt, to aizvien lielāku tikai uzpūš arī Trampa paziņojumi, ka Zelenskis negrib mieru.

Līdz ar to laiks līdz ASV vēlēšanām tiešām būs ļoti saspringts ne tikai Ukrainai, bet visai Eiropai.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026

Par šī materiāla saturu atbild informācijas aģentūra LETA.