Arvien lielāka iespējamība Latvijas mežos sastapies ar lāčiem

Nav gan īsti skaidrs, vai lāči Latviju tikai šķērso no kaimiņvalstīm, vai arī paliek Latvijā uz dzīvi. Tuvojoties sēņu un ogu vākšanas sezonas sākumam, eksperti aicina cilvēkus iegaumēt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, mežā ieraugot lāci.

Sēņotāji un ogotāji tiek aicināti būt īpaši uzmanīgiem Rūjienas novada Jeru pagasta Oleru mežos. Vairāki autovadītāji dažādos laikos pamanījuši divus lāčus, kas bija iznākuši šosejas Valmiera-Rūjiena malā un pie Oļas upes, bezbailīgi tuvojoties un izrādot interesi par cilvēkiem.

"Gadījumi, kad sastopamies ar lāčiem Latvijā, kļūst arvien biežāk, un ir arī postījumi bišu dravām. Praktiski katru nedēļu pienāk ziņas par kādiem postījumiem," saka lāču uzvedības pētnieks Jānis Ozoliņš.

Valsts Mežzinātnes institūta "Silava" lāču uzvedības eksperta uzmanību Rūjienas puses gadījumam pievērš dzeltenais priekšmets lāča ausī – visticamāk, tā ir krotālija, proti, lācis varētu būt kaut kur reģistrēts.

"Tas gan varētu liecināt, ka viņi ir turēti kaut kur nebrīvē. Šāda nebrīvē turētu lāču izlaišana pēdējos gados ir notikusi Baltkrievijā," bilst Ozoliņš.

Atsevišķi Rūjienas novada Oleru ļaudis par lāču klātbūtni mežos nav īpaši satraukušies.

Jeru pagasta Oleru iedzīvotājs Kārlis saka: "Ļoti mani iepriecināja, ka viņi ir veģetārieši un maitēdāji. Kamēr es vēl kustos, tikmēr viss ir labi. Bērnus drusciņ nobrīdināju."

Savukārt Jeru pagasta Oleru iedzīvotājs Jēkabs bilst: "Nedrīkst atrasties starp lāču mātīti un viņu mazajiem bērniem, jo tad varētu uzbrukt."

Lai arī lāči uzskatāmi par plēsējiem, cilvēkiem speciāli neuzbrūkot. Nekas tāds mūsu reģionā neesot noticis pēdējo desmitgažu laikā. Ja sēņotāji un ogotāji sev pretī sastop lāci, tad nedrīkst veikt straujas kustības.

"Noteikti nevajag iet viņam klāt, mēģināt viņu nofotografēt, pabarot – pilnīgi noteikti nē. Vislabākais ir mierīgi, bet trokšņa, bez skriešanas atkāpties, varbūt paturēt viņu acīs. Gadījumā, ja ir vairāki lāči, lācene ar mazuļiem, labākā taktika ir palikt nekustīgiem uz vietas, kamēr lācene ar šiem mazuļiem apvienojas un aizved viņus projām," skaidro Ozoliņš.

Tāpat lāču uzvedības pētnieks aicina cilvēkus bailēs nenomest un lācim neatstāt sēņu vai ogu grozus. Lācis to var uztvert kā piebarošanu un tad jau sāks terorizēt katru nākošo cilvēku ar salasītajām meža veltēm, cenšoties tās atņemt.

Šobrīd nav iespējams padarīt Ziemeļvidzemes mežus drošākus ar mednieku piesaistīšanu, jo tā kā lācis ir aizsargājamais dzīvnieks, to nošaut ir aizliegts.

Lasi vēl – Autobraucēji ceļā uz Valmieru sastop divus lāčus