Saeima aicina Eiropadomi apzināties, ka Krievijas balsstiesību atjaunošana nodara milzīgu kaitējumu organizācijas reputācijai
Saeimā pirmdien spriests, kas būtu jādara, protestējot pret Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas neseno lēmumu atjaunot balsstiesības Krievijas delegācijai, neraugoties uz nerimstošo agresiju pret Ukrainu. Izlemts, ka Latvija nespers tik simboliski spilgtu soli kā savas darbības apturēšana šajā forumā.
Krievijas balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja apturēja 2014. gadā, sodot par Krimas okupāciju. Lai gan Ukraina, Gruzija, Polija un Baltijas valstis kategoriski iebilda pret lēmumu aicināt Krieviju atpakaļ, vairākums – 118 – asamblejas deputātu jūnija izskaņā nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Septiņas valstis, tostarp Latvija, pret to protestēja.
8. jūlijā Saeima vienojās izteikt kritiku Parlamentārajai asamblejai, norādot, ka šis lēmums ir iedragājis organizācijas reputāciju. Tam nepiekrita tikai partijas "Saskaņa" deputāti, tostarp Boriss Cilēvičs, kurš asamblejā, tāpat kā pārējie Latvijas pārstāvji, iestājās pret balsstiesību atjaunošanu Krievijai.
Saeima pauž nožēlu par Krievijas balsstiesību atjaunošanu, norādot, ka tas ir pretrunā ar Eiropas Padomes pamatvērtībām, kuras centrā ir cilvēktiesību aizstāvēšana. Lēmumā atgādināts, ka karadarbības dēļ Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 13 000 cilvēku un vairāk nekā trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Saeima arī pauž bažas, ka Krievijas balsstiesību atjaunošana var to iedrošināt turpināt savu agresīvo ārpolitiku, tā radot draudus Eiropas drošībai un stabilitātei.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
