LU: Rektors ir ievēlēts atbilstoši likumam; augstskolu pašpārvalde politiski apdraudēta

Šuplinskas rīcība neatbilstot labas pārvaldības principiem un esot krasā pretrunā ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) sludināto politikas vadmotīvu – "bezkompromisa tiesiskumu". Vienīgi Augstskolu likuma vai LU Satversmes pārkāpumi varot būt par iemeslu nevirzīt rektora apstiprināšanu valdībā. Līdz ar to neesot pamata apšaubīt rektora vēlēšanu rezultātus, akcentē LU.

Universitāte vēl norāda, ka ministre arī nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 61. pantā uzlikto pienākumu iepazīstināt administratīvā procesa adresātu, LU, ar procesa dokumentiem, lai tā varētu paust savu viedokli par atzinumā vai citos dokumentos iekļautajiem argumentiem, kā arī darīt zināmus savus argumentus un apsvērumus. Līdz ar to ministre esot pārkāpusi LU tiesības.

Papildus vēl esot jāizvērtē jautājums, vai ir ievēroti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37. panta piektās daļas noteikumi, ministrei iejaucoties IKVD kompetencē.

"Ministrei ir pienākums augstskolas vadītāju virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā, pretējā gadījumā nozares augstākā amatpersona pārkāps likumu. LU ir gatava vērsties Administratīvajā tiesā, ja izglītības un zinātnes ministres bezdarbības dēļ valdība neapstiprinās tiesiskās, leģitīmās un demokrātiskās vēlēšanās izraudzīto rektoru," turpina LU.

Jāpiebilst, ka Šuplinska trešdien informēs par IKVD veiktās pārbaudes rezultātiem saistībā ar LU rektora ievēlēšanu.

Šuplinska līdz šim nav steigusi valdībā virzīt rīkojuma projektu par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, tā vietā IKVD sākot pārbaudi par rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām. "Ja jautājat, vai procedūrā ir bijuši pārkāpumi, tad tie ir, un pēc 17. jūlija varēšu pateikt – kādi," tā iepriekš TV3 Ziņām norādīja ministre.

Pēc Šuplinskas teiktā, IKVD veic fiksēto pārkāpumu detalizētu aprakstu. Ministre gan prognozē, ka ņemot vērā pārkāpumus, – izvēle, kā tālāk rīkoties, būs Muižniekam nelabvēlīga. "Iespējamie scenāriji ir divi. Ja ministrija neapstiprina rektoru, proti, redz pārkāpumus procedūrā un nevirza uz valdību apstiprināšanai, tad ir atkārtotas vēlēšanas. Otrais, ir konstatēti pārkāpumi, virzām uz Ministru kabinetu un neapstiprinām. Abos gadījumos ir atkārtotas vēlēšanas," skaidrojusi Šuplinska.

Tikmēr LU prorektore Ina Druviete aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Šuplinskas paziņojumi par iespējamie pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās liecina, vai nu par pilnvaru pārsniegšanu, vai par rupju politisku spiedienu uz padotības iestādi. Druviete uzsvēra, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas.