Latvijā trūkst suņu‑pavadoņu neredzīgiem cilvēkiem

Turklāt joprojām, piemēram, autovadītājiem nav pilnīgas sapratnes, kā rīkoties šādus cilvēkus satiekot, tādēļ atklāta kampaņa "Acis iet skolā". Kampaņas laikā ne tikai apmācīs jaunos suņus-pavadoņus, bet arī aktualizēs problemātiku, ar ko jāsastopas cilvēkiem ar suni-pavadoni vai baltu spieķi rokās.

Latvijā ir gandrīz 10 000 vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku. Suns-pavadonis viņu dzīvi var mainīt, padarot to ne tikai vienkāršāku, bet arī drošāku. Taču šobrīd Latvijā ir vien 14 suņi-pavadoņi. Viena no tām ir Feja, kura jau piecus gadus ikdienā palīdz vājredzīgajam Andrim. Viņa dienas kopā ar Feju ir mobilākas un drošākas, jo jebkurš galamērķis ar suņa palīdzību ir sasniedzams daudz vieglāk un ātrāk.

"Visā visumā nevar salīdzināt, kāds atvieglojums ir pārvietoties ar suni-pavadoni vājredzīgam vai neredzīgam cilvēkam. Tā ir vienkārši pasaka. Līdz šim esmu pārvietojies ar saviem spēkiem, ar balto spieķi, un tad tā cilvēku izpratne ir 100 reizes mazāka nekā ar suni-pavadoni. Jo suns ir tas uzmanības magnēts," norāda Andris.

Arī Līgai jau trīs gadus blakus ir pavadone vārdā Rīga. Dažādu šķēršļu pārvarēšana vienai nav viegla.

Kopumā ar suni viss notiek daudz raitāk. Suns pēc komandām zina, kur doties, ko meklēt, atrast brīvas sēdvietas, ir iegaumējusi arī biežākos galamērķus. Taču Līga atzīst, ka joprojām daudzi cilvēki nezina, kā rīkoties, kad viņu ar Rīgu satiek.

"Ikdienā jāsastopas ar tādiem sarežģījumiem, ka nezina, kas ir suns-pavadonis, un cenšas izraidīt no kādām sabiedriskām vietām vai veikaliem. Protams, ir arī apkārtējo neizpratne, kāpēc suni darbā nedrīkst traucēt, kāpēc nedrīkst paijāt, skatīties acīs, runāt vai uzcienāt. Jo patiesībā no suņa ir atkarīga cilvēka drošība un dzīvība," bilst Līga.

Nereti pārbaudījums ir arī ielu šķērsošana vai kāpšanas sabiedriskajā transportā. Cilvēki ar balto spieķi ielu drīkst šķērsot jebkur, bet autovadītāji šo ceļu satiksmes noteikumu mēdz aizmirst. Šoferiem arī jābūt pacietīgiem, jo vājredzīgie ceļu šķērso lēnāk.

"Uz gājēju pārejām nedrīkstētu apstāties. Jo suns-pavadonis skatās šo distanci starp mašīnām. Ja viņš jūt, ka distance ir pietiekami maza, viņš nevedīs tur savu saimnieku pāri. Viņš ies tiktāl, kamēr atradīs pietiekami drošu distanci. Līdz ar to tā arī ir būtiska lieta, kas jāņem vērā šoferīšiem," skaidro servisa suņu biedrības "Teodors" biedre Līga Ķikute.

Šobrīd Latvijā suņu, kas varētu pavadīt vājredzīgus vai neredzīgus cilvēkus, nav daudz. Viena pavadoņa apmācība var izmaksāt pat vairāk nekā 20 000 eiro un ir garš process. Suņus bieži māca somu speciālisti, tāpēc arī to komandas ir tieši somu valodā. Pavadoņu saimei jau drīzumā varētu pievienoties šobrīd deviņus mēnešus vecā Joko. Šobrīd tā jau ir iemācījusies vairākas komandas un gaida brīdi, kad būs apguvusi pārējo, nokārtos arī obligāto suņa-pavadoņa eksāmenu un varēs sākt palīdzēt kādam cilvēkam.