Pētījums liecina, ka ļoti karstu dzērienu lietošana var trīskāršot vēža risku

Pētījuma rezultāti liecina, ka, lai samazinātu saslimšanas risku, cilvēkiem vajadzētu ļaut ļoti karstajām tējas un kafijas tasēm atdzist līdz brīdim, kad tās ir ērti dzert, norāda eksperti.

Pētījumā atklāts, ka dzēriena temperatūra un izdzerto ļoti karsto dzērienu skaits palielina barības vada plakanšūnu karcinomas (SCC) saslimstības risku. Tomēr karstie dzērieni nepalielina adenokarcinomas (AC) – otras barības vada vēža formas – saslimšanas risku.

"Salīdzinot ar "siltu" dzērienu patēriņu, "ļoti karstu" dzērienu patēriņš bija saistīts ar trīskāršu SCC riska palielinājumu, taču ne ar AC risku, ņemot vērā patēriņa biežumu," teikts pētījumā, kas tika publicēts žurnālā "International Journal of Cancer".

"Pēc dzēriena temperatūras ietekmes izslēgšanas ikdienas sešu vai vairāk karstu dzērienu patēriņš, salīdzinot ar mazāk nekā sešiem, bija saistīts ar 71 % lielāku SCC risku, savukārt saistība ar AC risku bija niecīga," norādīja pētnieki. Pētījumu vadīja Dr. Kerena Papjēra, vecākā uztura epidemioloģe Oksfordas Universitātes iedzīvotāju veselības departamentā.

Pētījuma rezultāti balstās uz karsto dzērienu patēriņa analīzi, kurā iekļauti gandrīz 980 000 cilvēku Apvienotajā Karalistē, – tas ir lielākais dalībnieku skaits pasaulē jebkurā līdzšinējā pētījumā šajā jomā. Dalībnieki tika novēroti 14 gadu garumā, lai iegūtu ilgtermiņa pārskatu par viņu ieradumiem un veselību.

Dalībniekiem tika jautāts, kā viņi vēlas dzert karstos dzērienus. Pieejamās atbildes ietvēra "ļoti karsts", "karsts", "silts" un "nedzeru karstus dzērienus". Secinājumi balstījās uz cilvēku novērtējumu par to, cik karsti bija dzērieni, ko viņi bija patērējuši, nevis uz to precīzajām temperatūrām.

Pētījumā tika izdarīti secinājumi par Rietumeiropas iedzīvotājiem, kas atspoguļoja līdzīgus rezultātus, kādi jau bija novēroti pētījumos, kas veikti Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Tuvajos Austrumos, kuros tika konstatēts, ka tējas vai mate — Dienvidamerikā populāra kofeīnu saturoša zāļu dzēriena – dzeršana 70 °C vai augstākā temperatūrā palielina barības vada vēža risku.

Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra, kas ir Pasaules Veselības organizācijas sastāvdaļa, 2016. gadā paziņoja, ka karstie dzērieni ir "iespējams, kancerogēni cilvēkiem" un "viens no iespējamajiem barības vada vēža cēloņiem". Tiek uzskatīts, ka tie palielina šīs slimības risku, radot termiskus bojājumus šūnām, kas izklāj barības vadu. Alkohols un smēķēšana ir citi nozīmīgi šī vēža veida riska faktori.

Pētījuma komanda norādīja, ka veselības aprūpes iestādes varētu izmantot šos jaunākos atklājumus, lai mudinātu sabiedrību lietot vēsākus dzērienus un mazāk ļoti karstu dzērienu, tādējādi palīdzot nodrošināt, ka mazāk cilvēkiem tiek diagnosticēta šī barības vada vēža forma.

Piemēram, viens no septiņiem SCC gadījumiem Apvienotajā Karalistē "varētu tikt novērsts", ja personas, kas norādīja, ka dzer "ļoti karstu" dzērienu, tos lietotu temperatūrā, kas vairāk atbilst temperatūras diapazonam, ko apraksta kā "karstu".

Pētnieki teica: "Fakts, ka mēs novērojām skaidru riska tendenci dažādās pašu ziņotajās temperatūras kategorijās, liecina, ka, vēl vairāk ierobežojot temperatūru, kādā cilvēki patērē dzērienus, līdz līmenim, kas ir ievērojami zemāks par šīs populācijas vidējo rādītāju, varētu novērst vēl lielāku SCC saslimstības gadījumu skaitu.

"Šis plašais pētījums Apvienotajā Karalistē, kurā piedalījās pusmūža cilvēki, kuru vidū karstus dzērienus plaši patērē, sniedz skaidrus pierādījumus, ka karsto dzērienu patēriņa temperatūra un biežums ir noderīgi mērķi SCC profilaksei."

Fiona Osguna, organizācijas "Cancer Research UK", kas finansēja šo pētījumu, veselības informācijas nodaļas vadītāja, teica: "Ir grūti precīzi noteikt, cik ilgi karstais dzēriens jāatstāj atdzist. Bet, ja jums ir bažas, mēs ieteiktu vienkārši pagaidīt, līdz dzēriens būs pietiekami atdzisis, lai to varētu ērti dzert, nevis dzert to, kamēr tas vēl ir ļoti karsts."

Tomēr labdarības organizācija neuzskata, ka kafejnīcām, kafijas bāriem un restorāniem būtu jāsāk pasniegt tēju un kafiju zemākā temperatūrā, lai samazinātu plakanšūnu karcinomas risku.

Londonas Karalienes Marijas Universitātes molekulārās mutes onkoloģijas profesors Muy-Teck Teh norādīja, ka pētījuma rezultātus varētu būt ietekmējis fakts, ka tajā tika izmantotas pašu respondentu norādītās temperatūras.

"Tomēr galvenais ierobežojums ir tas, ka dzēriena temperatūra pēc būtības ir subjektīva, un joprojām nav skaidrs, vai cilvēkiem, kuri panes vai dod priekšroku ļoti karstiem dzērieniem, ir mainījusies karstumizturība vai gļotādas jutība, kas pati par sevi varētu atspoguļot pamatā esošo bioloģisko noslieci uz plakanšūnu karcinomu un likt viņiem dot priekšroku karstākiem dzērieniem.

"Šo iespēju nevar izslēgt, un tā apgrūtina cēloņsakarības interpretāciju," viņš piebilda.