Eksperti kritizē Latviju par formālu pieeju invalīdu problēmu risināšanā

Plāns paredz samazināt bezdarbu, nevienlīdzību un citas invalīdu problēmas. Tam nepieciešams ne vien valsts atbalsts, bet arī sabiedrības domāšanas un attieksmes maiņa.

Invalīdu biedrību pārstāvji uzskata, ka vairumam Latvijas ierēdņu nerūp viņu intereses, kaut arī šie cilvēki, tāpat kā ikviens cits sabiedrības loceklis, vēlas, piemēram, pārvietoties ar sabiedrisko transportu, iegūt izglītību vai apmeklēt Dziesmu svētkus. Valsts pārvaldē pietrūkst vienota redzējuma, kas veicinātu ātrāku pielāgotu infrastruktūras un sociālo pakalpojumu attīstību.

ES tiek izstrādāts īpašs rīcības plāns invaliditātes problēmu risināšanai tuvākajos desmit gados.

Eiropas invaliditātes foruma prezidents Janis Vardakastanis norāda: "Nākamajai desmitgadei vajadzētu būt vērstai uz to, lai ES būtu labākā vieta cilvēkiem ar invaliditāti, kuri dzīvo visā pasaulē. Lai to sasniegtu, nevienlīdzība dažās valstīs un reģionos jāsamazina, izmantojot struktūrfondu finansēšanas politiku."

Bezpeļņas organizācijas, kas nodarbojas ar palīdzības sniegšanu cilvēkiem ar invaliditāti Latvijā, saskaras ar dažāda veida problēmām. Papildus nepietiekami aprīkotām ielām un ēkām, problēma ir arī cilvēku attieksme un situācijas nepietiekama izpratne.

Biedrības "Redzi mani" pārstāve Līga Ķikute pauž: "Tas, ko gaida cilvēki ar redzes traucējumiem, ir lielāka sabiedrības sapratne. Es aicinātu arī plašāku sabiedrību nekautrēties būt par brīvprātīgajiem, jo tas ir brīnišķīgs veids, kā iepazīt cilvēkus ar invaliditāti. Ja cilvēks ar redzes traucējumiem aiziet uz veikalu, banku vai jebkuru citu iestādi saņemt pakalpojumu, ir ļoti liela laimes spēle, cik zinošs būs darbinieks viņam pretī. "

Aktuāla problēma ir arī invalīdu nodarbinātība, – lai gan kopējais bezdarba līmenis mazinās, invalīdu bezdarbnieku īpatsvars ir ar augošo tendenci. Organizāciju pārstāvji atzīst, ka darba devēji nav īpaši pretimnākoši un Latvijā esošā likumdošana situāciju kropļo vēl vairāk.

"Mums tika piešķirta viena subsidētā darba vieta. It kā sanāk, ka mums ar vienu roku tiek iedots un ar otru roku ņem nost. Jo nodokļi tiek apmaksāti, aldziņa arī tiek apmaksāta, bet darba devēja nodoklis mums ir jāmaksā pašiem. Atvaļinājums mums ir jāmaksā pašiem, un, ja cilvēks saslimst, arī mums ir jāmaksā pašiem. Tas sastāda ļoti lielas summas. Tikai darba devēja nodoklis ir 155 eiro. Mēs esam bezpeļņas organizācija, mēs nesaņemam par to nevienu kapeiku. Ja mēs varētu atļauties maksāt cilvēkam kaut vai 155 eiro, mums nevajadzētu vispār šādu te subsidēto darba vietu," norāda Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas pārstāve Ineta Osipoviča.

Labklājības ministrijā apsver iespēju noteikt īpašas invalīdu nodarbinātības kvotas. Sākumā tās varētu noteikt valsts iestādēs. Tajās būtu konkrēts darbavietu skaits, kurās jānodarbina invalīdi. Vēlāk šādas kvotas varētu attiecināt arī uz privātajiem uzņēmumiem.