Levits tiekas ar jauniešiem un aktualizē viņu lomu politikas veidošanā

Uz tikšanos ar Valsts prezidentu Egilu Levitu šodien Rīgas pilī bija pulcējušies visu politisko spēku jauniešu organizāciju pārstāvji no visas Latvijas. Tajā jauniešiem bija iespēja uzdot prezidentam jautājumus par sev interesējošiem jautājumiem, un to bija daudz. Levitam nācās atbildēt arī uz neērtiem topošo politiķu jautājumiem.

"Kamēr mēs neatrisināsim problēmu, ka kaut kādi Lembergi, Šķēles, Zuzāni ietekmēs visu mūsu politisko procesu, kamēr mēs neatbrīvosimies no šādas prakses, tikmēr mēs nevaram runāt par godīgu principu politikā," saka JKP Jaunatnes nodaļas biedrs Rodijs Ronis.

Prezidents atzina, ka partiju finansēšanas modelis Latvijā nav pareizs, jo lielākā daļa politiskie spēki ir atkarīgi no privātajiem sponsoriem, un šie privātie sponsori bieži vien uzstāda savus noteikumus. Tomēr nākamgad situācija mainīšoties: "Valdība apņēmās palielināt partiju finansējumu līdz Baltijas valstu vidējam līmenim, apskatīsimies, kā ir Igaunijā un kā ir Lietuvā, un pievilksimies klāt, tas nozīmē palielināt finansējumu desmit reizes."

Prezidentam nācās atbildēt uz plašu jautājumu loku. Jauniešiem interesēja ne tikai Levita redzējums par veidiem, kā panākt ciešāku jauniešu iesaisti politikā, bet arī atbildes uz jautājumiem par pašvaldību, izglītības reformu un sabiedrības integrācijas jautājumiem.

"Vai jūs atbalstīsiet to, Lai Latvijas valsts atzītu par saviem pilsoņiem arī tos bērnus, kas jau dzimuši un kuru tiesības uz pilsonību pašlaik tiek pārkāptas?" jautāja LKS Jaunatnes nodaļas biedrs Aleksandrs Kuzmins.

"Latvijas valsts ir devusi visas iespējas vecākiem saviem bērniem dot Latvijas pilsonību, un, ja vecāki to nedara, tas ir vecāku jautājums," norādīja Levits.

"Kā jūs kā prezidents redzētu – kā mēs valstī varam efektīvāk ieviest jauniešu politiku visos līmeņos?" vaicāja "Attīstībai/Par!" Jaunatnes nodaļas biedrs Mārtiņš Strencs. "Ņemot vērā skolu satura reformu, kompetencēs balstīta izglītība, ka arī tiek attīstīta kompetence demokrātijā darboties, ka tiek attīstīta pilsoniskā kompetence," teica Levits.

Valsts prezidents pēc diskusijas LNT Ziņām pauda gandarījumu par jauniešu izrādīto interesi par politiskajiem procesiem Latvijā, taču vienlaikus pauda nožēlu, ka politisko spēku iekšienē trūkst demokrātijas un jauniešiem, kuri vēlas piedalīties lēmumu pieņemšanā, tikai retos gadījumos tiek dota tāda iespēja.

"Ir jābūt jaunu cilvēku iesaistei, lai arī tie varētu iesaistīties partijas dzīvē, tie, kas ilgstoši bijuši, tie arī atgriežas partijas ierindu biedru statusā, ir jābūt zināmai kustībai, nevar būt tā, ka monopolizē uz ilgu laiku partijas vadību kādu cilvēku grupa," norāda Levits.

To atzīst arī politiski aktīvo jauniešu pārstāvošās organizācijas. "Viņi jūt vilšanos, ka tas, ko viņi dara, nav īsti ņemams vērā, un tāpēc viņi negrib turpināt šo iesaisti," teic Ķekavas novada iniciatīvu centra pārstāve Māra Skuja.

"Galvenā problēma ir tajā, ka politiķi nerunā jauniešiem un sabiedrībai saprotamā valodā. Tāda iniciatīva, kad prezidents tiekas ar jauniešiem līdz šim vispār nebija bijusi, tāpēc es ļoti augstu vērtēju mūsu prezidenta Egila Levita iniciatīvu organizēt tiešu visu partiju, neizslēdzot partijas, kuras ir pozīcijā, kuras opozīcijā," teic Jauniešu Saeimas deputāte Patrīcija Anna Vavilova.

Pērn veiktais pētījums liecina, ka pēdējo gadu laikā būtiski mazinājusies jauniešu interese par politiku. Viņi nav aktīvi balsotāji vēlēšanās, reti piedalās politiskās aktivitātēs un uzskata, ka politikai nav nozīmes viņu ikdienas dzīvē. Tikai 29% jauniešu atzinuši, ka interesējas par politiku. Tikmēr 65% aptaujāto neinteresējas par politiskajām aktivitātēm, neseko ziņām par politiku masu medijos un uzskata, ka viņi nespēj ietekmēt politiskos procesus Latvijā.