Kaščejevs: Muižnieka administrācija savas intereses un lojalitāti stāda augstāk par LU interesēm

Muižnieka komanda devusies prom, bet otrdien ieceltā rektora pienākumu izpildītāja pilnvaras vēl nav stājušās spēkā. Vienlaikus izskan arī pretrunīgi paziņojumi par citu universitātes pārvaldes institūciju leģitimitāti.

Rektora vēlēšanās pieļauto pārkāpumu dēļ otrdien valdība amatā neapstiprināja Indriķi Muižnieku, viņā vieta nozīmējot pienākumu izpildītāju – LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru Gvido Straubi. Tomēr viņš amata pienākumus varēs sākt pildīt tikai nedēļas nogalē, kad valdības lēmums tiks publicēts "Latvijas Vēstnesī".

"Administrācija, cik saprotu, ir aizlaidusies no kuģa, bet man nekādu tiesību pašlaik nav. (TV3: Bet vai nav tā, ka šobrīd LU ir palikusi bez vadības?) Tā tas, iespējams, ir, jo prorektori ir prom, administrācija ir prom. Tā situācija ir diezgan haotiska, jāatzīst," norāda Straube.

Jāatgādina, ka otrdien trīs mēnešu atvaļinājumā devās abi universitātes prorektori – Ina Druviete un Valdis Segliņš, savukārt administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš uzteica darbu. Līdz ar to universitātē un Izglītības ministrijā izmisīgi tika meklēts cilvēks, kuram universitātē ir paraksta tiesības, lai darbs neapstātos.

"Pirmās paraksta tiesības ir Indriķim Muižniekam, pēc informācijas viņš esot atvaļinājumā, jo Ina Druviete parakstīja visus dokumentus, nākamā ir Druviete, kura paziņojusi, ka ir devusies atvaļinājumā, nākamais ir Jānis Ikstens. No viņa mēs pagaidām neesam sagaidījuši publisku paziņojumu, vai viņš to apliecinātu, tātad Jānis Ikstens šobrīd," norāda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Ikstens gan TV3 Ziņām uzsvēra, ka kopš pavasara nav prorektors, līdz ar to arī viņš dokumentus universitāte parakstīt nevar. "Es redzu, ka ir haoss Latvijas Universitātē," viņš saka.

Vēl lielāku haosu radīja LU amatpersonu pretrunīgie paziņojumi, ko valdības vakardienas lēmums īsti nozīmē. Grantiņš apgalvo, ka līdz ar rektoru neleģitīma ir arī universitāte lēmējinstitūcija, Senāts, kā arī Šķīrējtiesa un visi to pieņemtie lēmumi, tostarp četru dekānu apstiprināšana.

"Ministru kabineta lēmums par rektora neapstiprināšanu ir balstīts uz to, ka nav leģitīmas 24. maija un 6. jūnija Satversmes sapulces. Līdz ar to mēs varam secināt, ka neleģitīmi ir arī pārējie Satversmes sapulces lēmumi, tai skaitā Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas ievēlēšana," norāda Grantiņš.

Tikmēr Senāta locekļi uzskata, ka bijusī universitātes vadība maldina gan sabiedrību, gan kolēģus par to, ka Senāts būtu neleģitīms.

"Ministru kabinets nav tā institūcijas, kas var atcelt LU Senātu, tā ir LU Satversmes sapulce. Augstskolas autonomija šajā gadījumā perfekti pasargā universitāti no jebkādām radikālām svārstībām. Tomēr es paudu nožēlu, kā rīkojās Muižnieka kunga administrācija, nostādot savas personīgas intereses un lojalitāti pāri LU interesēm," norāda LU profesors Vjačeslavs Kaščejevs.

Savukārt Senāta vadītājs Mārcis Auziņš TV3 Ziņām uzsvēra, ka jau tuvākā laikā Senāts lems par Satversmes sapulces sasaukšanas laiku, lai vispirms precizētu rektora ievēlēšanas kartību, uz kuras trūkumiem norādījuši eksperti, un pēc tām ievēlētu jauno rektoru. Tikmēr esošā prorektore Druviete paziņojusi, ka, protestējot pret Krišjāņa Kariņa (JV) valdības lēmumu, varētu pamest "Jauno Vienotību".