Lidojumam labvēlīg(āk)s laiks

Plāns ir miris, lai dzīvo plāns?

Sākumā gan svarīga atruna šī komentāra vajadzībām. Es situāciju vērtēju 2026. gada septembra realitātē. Esmu taisījis televīzijas sižetus, veselus raidierakstus, sociālo mediju video, rakstījis komentārus un visādi citādi atspoguļojis vēsturiskās un arī ne tik senās gan politiķu, gan ierēdņu, gan menedžmenta kļūdas "airBaltic" pārvaldībā. Šobrīd mēs skatāmies, kā izspēlēt kārtis, kuras ir mūsu rokās. Likteņa vai pašu iedalītas…

Tātad šodien kļuvis zināms, ka "airBaltic" neīstenos pēdējā laikā plaši apspriesto starpfinansējuma plānu (esošo obligāciju turētāju labvēlība, jauns 257 miljonu īstermiņa kredīts, "pirmās rokas" nodrošinājums ar ķīlu, 25% likme, aizdevēji – finanšu pasaules maitu lijas). Tā vietā nacionālā aviokompānija sākusi parādu restrukturizāciju atbilstoši ASV tiesību aktos noteiktajai "Chapter 11" procedūrai. Plānots, ka lidsabiedrība arī tiks pie 350 miljonu eiro jaunas naudas, tā sauktā DIP ("debtor-in-possession") finansējuma. Likme, sagaidāms, ap 12%.

IPO, DIP, WTF?

Finanšu pasaulei patīk abreviatūras un cita veida saīsinājumi, tāpēc tiksim galā ar terminoloģiju. "Chapter 11" procedūra idejiski ir gana līdzīga tiesiskās aizsardzības procesam, kas paredzēts Latvijas likumos. Proti, finanšu grūtībās nonācis uzņēmums vēršas tiesā, pasaka, ka ir "ziepes", bet vienlaikus arī plāns, kā tikt ar to visu galā. Kreditoriem arī ir teikšana šajā procesā, bet TAP laikā nevar pieprasīt konkrētā uzņēmumā maksātnespēju, kas jau tālāk rezultētos aktīvu iztirgošanā pa daļām. Gan "Chapter 11", gan TAP mērķis ir saglabāt un saglābt uzņēmumu.

Kāpēc izvēlēties ASV risinājumu? Iemesli vairāki. Pirmkārt, aviācija ir globāls bizness, līgumi jebkurā gadījumā starptautiski un attiecīgi Latvijas normas nav noteicošās pušu attiecībās jau tagad. Otrkārt, starp DIP finansētājiem ir arī tādi nosaukumi kā "Barclays", "Morgan Stanley" un "Oaktree". Globālo spēlētāju jāvārdu diez vai dabūt, bildinot ar TAP papīru, kuru rotā kādas Rīgas rajona tiesas zīmogs.

ASV "Chapter 11" apvienojumā ar DIP ("debtor-in-possession") paredz, ka pats uzņēmums turpina saimniekot, valde un padome paliek turpat. Viss tālākais gan rūpīgā tiesas un jauno kreditoru uzraudzībā.

Kas tālāk?

Kopsavelkot visu iepriekšējo, šis izskatās pēc labāka varianta nekā iepriekšējais starpfinansējuma plāns. Premjers jau licis manīt, ka vismaz daļa esošo obligacionāru vairāk bijuši ieinteresēti "airBaltic" iztirgošanā pa daļām. Stāsts gan ne tuvu nav beidzies.

Pirmkārt, pāragri priecāties, ka starpfinansējuma plānā bija aizņēmumam 25% likme, bet šajā jaunākajā – tikai 12%. "Chapter 11" procedūra pati par sevi ir izslavēti dārga, faktiski dārgākā šādās salīdzināmās situācijās. Advokāti, konsultanti konsultantu galā utt.

Otrkārt, DIP aizdevēji jebkurā gadījumā būs pirmie rindā uz "airBaltic" mantu, ja kaut kas noiet greizi. "Barclays", "Hayfin Capital Management", "Morgan Stanley", "Oaktree Capital Management" un "Strategic Value Partners" – neviens no minētajiem ar labdarību šeit nenodarbojas.

Treškārt, jā, "Chapter 11" šobrīd valsts investīcijas neparedz, bet izeja no šī plāna, visticamāk, prasīs valsts ieguldījumus, lai saglabātu jebkādu teikšanu  aviokompānijā. Kaut vai par to, vai tā ilgtermiņā turpinās vispār lidot no Rīgas. Jebkuram investoram, kas visa šī rezultātā varētu beigās pārņemt "airBaltic", sentiments par Latvijas lidsabiedrību un latviešu savienojamību būs gana tālu prioritāšu sarakstā.

Ceturtkārt, atbildīgajiem patīk pieminēt SAS pozitīvo piemēru ar "Chapter 11". Tas nenozīmē un negarantē neko. Uzprasiet ASV aviokompānijai "Spirit", kā viņiem ar "Chapter 11" nupat viss beidzās…