Gadu pēc likuma pieņemšanas digitālie šķēršļi cilvēkiem ar invaliditāti joprojām ir ikdiena
Šķēršļi cilvēkiem ar invaliditāti nav tikai uz ielām vai ēkās. Tie ir arī telefonā un datorā, jo daudzi internetveikali un citas e-komercijas vietnes aizvien nav pielāgotas cilvēkiem ar invaliditāti. Tas, neraugoties uz to, ka jau kopš pagājušā gada vasaras Latvijā ir spēkā likums, kas nosaka e-komersantiem īpašas prasības.
Gatis Preiss, lai gan ir neredzīgs, datoru izmanto ik dienu un iepērkas arī internetā. Lai to paveiktu, viņš izmanto palīgtehnoloģijas – Braila tastatūru un citus rīkus. Tomēr arī tās nepalīdz, ja cilvēkiem ar redzes traucējumiem nav pielāgotas pašas mājaslapas.
Katra vieta ir savādāka un tas, cik ir atkarīgs no tā, vai tā ir vietne, kurā jau daudzi gājieni ir saglabāti un kurā es zinu, kas ir kas, vai tā ir pilnīgi jauna, kurai ir slikta šī piekļūstamība.
Ar līdzīgām problēmām saskaras arī vājredzīgais Reinis.
Man šķiet, ka statistiski apkārt veikalu kļūst mazāk. Tāpēc, ka visi tagad pasūta internetā un atsūta uz pakomātu, un tur jau cits stāsts ir par pakomātiem, bet tas ir ļoti sarežģīti un tie interneta veikali kļūst populārāki, tāpēc viņiem ir jāseko līdzi likumiem, noteikumiem.
Kopš pērnā gada vidus Latvijā ir spēkā Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums. Tas paredz, ka virknei ikdienā izmantotu preču un pakalpojumu jābūt veidotiem tā, lai tos varētu izmantot arī cilvēki ar invaliditāti. Prasības attiecas arī uz digitālo vidi – tostarp interneta veikaliem un virkni digitālo pakalpojumu.
Tomēr ne visi uzņēmēji jaunās prasības ir izpratuši, un trūkumu aizvien ir daudz. Tādēļ "Apeirons" kopā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru sācis kampaņu "Neredzamā šķēršļu josla", mudinot e-komercijas uzņēmumus izvērtēt savu tīmekļvietņu piekļūstamību.
Noteikti, šī situācija ir uzlabojama un arī šis kampaņas mērķis ir caur skaidrošanu, parādot arī, kā šie cilvēki jūtas šajā vidē un skaidrojot mājaslapu īpašniekiem jeb uzturētājiem pievērst uzmanību un pašiem sevi novērtēt un arī veikt šos uzlabojumus. Mūsu mērķis ir izstāstīt komersantiem, ka cilvēki, kuri varbūt nespēj tik veikli izmantot šīs vietnes, ir pircēji, viņi ir cilvēki, kuri reāli grib tērēt naudu, lai nopirktu pārtiku, apģērbu vai kādas lietas, kas viņiem ir nepieciešamas. Mēs esam par to, lai šīs diskriminācijas nebūtu, un atgādinām, ka piekļūstamība nav privilēģija.
"Apeironā" vienlaikus uzsver – par digitālo piekļūstamību jārūpējas arī valsts un pašvaldību iestādēm, kurām būtu jārāda piemērs. Taču arī to mājaslapās netrūkst nepilnību.
Lai nav tā, ka kādā mājaslapā, kas ir ministrija, joprojām sadaļā "Viegli lasīt", ir ministrs, kurš jau trīs sasaukumus tur nav un visi ir aizmirsuši, ka šajā sadaļā arī vajag nomainīt kaut ko.
Un piemērs nav tālu jāmeklē. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapas sadaļā "Viegli lasīt" par ministri aizvien norādīta Dace Melbārde, lai gan kopš 28. maija ministriju vada Ilze Indriksone.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
