90% jauno prokurora amata kandidātu tā arī nespēj izturēt uzņemšanas pārbaudījumu

Diāna Kovale ir jaunā prokurore. Darbu sākusi pirms pusotra mēneša. Viņas pārziņā ir lietas, kas saistītas ar zādzībām nelielā apmērā. Darba teorētisko pusi iepazinusi, studējot Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, bet praktisko — strādājot par prokurora palīdzi, kad arī pārliecinājusies, ka prokurora darbs ir viņas aicinājums.

"Tas pats motivējošākais laikam man ir tas, ka tieši prokurors atbild par likuma ievērošanu valstī. Viņš savā veidā cīnās pret noziedzību, un tādā veidā padara valsti labāku," teic jaunā prokurore.

Lai papildinātu prokuroru rindas, divas vai reizi gadā tiek rīkoti pārbaudījumi. Pirmais ir vispārējo zināšanu tests, kurā neiztikt bez erudīcijas, saka Diāna Kovale: "Es zinu, ka ļoti bieži neiztur pārbaudījumus tieši pirmajā kārtā, kur ir tests, kur ir jautājumi uz erudīciju. Un varbūt ar to tieši netiek galā. Un tāpēc es saku, ka ir vienkārši jālasa ziņas. Ir jāseko tiem aktuālajiem notikumiem gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā, gan arī globālāk."

Lai piedalītos pārbaudījumā, ir jābūt vismaz maģistra grādam tiesību zinātnēs. Testā jāizvēlas viens no četriem atbilžu variantiem. Pārbaudījums izturēts sekmīgi, ja pareizi ir atbildēts uz vismaz 30 no 40 jautājumiem.

No 82 juristiem, kas piedalījās pārbaudījuma pirmajā kārtā, to nespēja nokārtot 70% pretendentu, norāda prokuratūrā.

"Tas liecina, ka tie cilvēki, kas pretendē nākt stažēties un varbūt nākotnē strādāt prokuratūrā, ka viņi noteikti kopumā, pārsvarā neatbilst tām mūsu prasībām, kādus mēs gribam redzēt šos cilvēkus. Vienkārši viņu zināšanu līmenis ir pārāk zems," norāda Personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Krišjānis Rudzītis.

Grūtības sagādājuši turklāt arī vienkārši juridiskie jautājumi. Bet vien retais spējis pareizi atbildēt par kultūru. "Testā bija jautājums par "Gaismas pils" mūzikas autoru. Tas izrādījās ļoti grūts. Tāpat kā par Dailes teātra dibinātāju un ilggadēju režisoru arī izrādījās ļoti grūts jautājums. Maz cilvēku zināja pareizo atbildi," norāda Rudzītis.

"Ciets rieksts" bijis arī jautājums par valsts augstākajām amatpersonām: "Šoreiz bija testā jautājums arī par Saeimas priekšsēdētāju, kur daudzi uzskatīja, ka Saeimas priekšsēdētāja ir Juta Strīķe."

Ja pirmais pārbaudījums izturēts, jāpiedalās otrajā kārtā, kurā juridiskās zināšanas tiek pārbaudītas padziļināti. Vērtēšana nupat noslēgusies un prokuratūrā lēš, ka pēc otrās kārtas pārbaudījumus sekmīgi būs nokārtojuši tikai 10%. Tomēr tik vājš sniegums pretendentu zināšanu vērtētājus vairs nepārsteidz. "Principā jau jāsaka, ka mēs esam pieraduši pie šādiem rezultātiem, jā," atzīst Rudzītis.

Prokuratūrā neņemas spriest, vai pārbaudījumi izgaismo trūkumus augstākajā izglītībā. Savukārt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne Annija Kārkliņa uzskata, ka prokuratūras atlases rezultāti nav saistāmi ar izglītības zemo kvalitāti.

Viņa skaidro, ka spējīgākie studenti ar vislabākajām zināšanām, izvēlas strādāt labi atalgotu darbu advokatūrā, nevis valsts pārvaldē: "Problēma ar prokuratūras pretendentu atlasi ir izskaidrojama ar to, ka labākos studentus noskata privātais sektors jau studiju gados pat 2. kursā. Un viņi tur arī turpina veidot savu profesionālo karjeru. Uz prokurora amatu pretendē tās personas, kurām ir tiešām ļoti liels dzīves aicinājums krimināltiesības un kriminālprocess. Bet liela daļa ir tādi, kuriem nav varbūt attiecīgā līmenī iegūtas zināšanas. Jāņem vērā, ka diplomu var iegūt arī persona ar četrām ballēm."

Annija Kārkliņa uzskata, ka Latvija šajā ziņā nav unikāla, jo līdzīga tendence esot izplatīta visā pasaulē.