Kaimiņvalstīs robežkontroles punkti spējuši atdzimt, bet Latvijā iet bojā

Robežkontroles punkti savulaik bija izvietoti uz vairākiem Baltijas valstis savienojošajiem ceļiem, taču par lielākajiem uzskatāmi tie, kas atradās uz šosejas VIA Baltica.

Viens Grenctālē pie Lietuvas, otrs Ainažos teju blakus vēja ģeneratoriem.

Nepilnus desmit gadus pēc iestāšanās Šengenas zonā atšķirības ir acīm redzamas. Kaimiņpusē nonākuši privātās rokās, tie spējuši atdzimt, savukārt Latvijā iet bojā.

Klātesot Iekšlietu ministrijas un Valsts nekustamo īpašumu aģentūras pārstāvjiem, Saeimas deputāti pie lielākas skaidrības tā arī netika. Savulaik viss darīts līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā. Tikai ar pretējām sekmēm.

Pēc vairākām izsolēm pirms 4 gadiem ēkas un zemi bijušajā Ainažu kontrolpunktā uz nomaksu iegādājās Uldis Laizāns. Par bezdarbību administratīvi sodīts, bet bez panākumiem.

LNT sazvanīts, viņš stāsta, ka īpašumu izpircis tikai tagad, bet par konkrētiem plāniem, tāpat kā agrāk, ir nerunīgs.

Līdzīga situācija ir arī otrā VIA Baltica galā – pie robežas ar Lietuvu. Savulaik to iegādājās Kurzemes mehanizators, bet tā arī neko nesācis bankrotēja. Tagad jauni plāni ir uzņēmumam, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Latvijas nafta, šeit būšot – degvielas uzpildes stacija un motelis ar 27 istabām.

Latvijas nafta gatava slēgt līgumu uz 12 gadiem, gūstot tiesības uz zemi un lielāko daļu ēku.

Iespējams, ka Latvijas nafta vismaz Grenctālē spēs iedvest dzīvību. Taču, ņemot vērā iepriekšējā nomnieka nedienas, kurš vēl ir palicis parādā, un Ainažu kontrolpunktu, kur tālāk par solījumiem netiek, uz premjeres Laimdotas Straujumas galda drīz būtu jānonāk vēstulei.

Ņemot vērā, ka šie ir pirmie objekti, iebraucot valstī – to turpmāko attīstību kontrolēt daudz skrupulozāk.