Reformas Valsts policijā neparedz likumsargu atlaišanu

Iepriekšējo reizi Valsts policijā reformas veiktas 2009. gadā ekonomiskās krīzes dēļ. Tagad plāni paredz Latvijas galveno spēka struktūru reorganizēt finansējuma pieauguma laikā. Reformu gaitā tiks mainīta gan Valsts policijas struktūra, gan darba organizācija, lai strādātu efektīvāk, caurspīdīgāk un orientēti uz tiešajiem pienākumiem.

"Man ir skaidrs, un ko es gribu pateikt viennozīmīgi – neviens policists netiks atbrīvots no darba. Tieši otrādi – mums policistus vajag. Un tieši šī jaunā struktūra ir vērsta uz to, ka mums policistus vajadzēs klāt," saka Ķuzis.

Kā zināms, mazo algu dēļ policijā ir grūti piesaistīt jaunus kadrus. Arī esošie darbinieki aiziet. Tamdēļ, veicot šo reformu, no iekšējām rezervēm vērtēs iespēju pārskatīt atalgojumu.

"Kāpēc šodien darbinieki pamet darbu, iemesls ir nepietiekamais atalgojums. Saprotot un ejot cauri iekšējai sakārtošanai, viens no mērķiem ir iegūt papildu līdzekļus, lai, iespējams, novirzītu darbinieku atlīdzībai, nekaitējot nevienam uz zemes strādājošajam darbiniekam," norāda Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Paredzēts, ka reorganizācija policijā jāīsteno un pēc jaunās sistēmas jāsāk strādāt ar 2021. gada 1. janvāri. Jāpiebilst, ka tieši tad arī beidzas paša Ķuža pilnvaru termiņš.

"Ķuzis ir tas, kas ar savu pieredzi un zināšanām spēj pieņemt lēmumus, un tieši šis pārmaiņu laiks šobrīd rasa gan skaidru līderību, gan pieredzi, jo ir skaidrs, ka jaunajam priekšniekam būs nepieciešams laiks, lai iepazītos ar situāciju un lai arī zināmā mērā uzņemtos drosmi pieņemt vienu vai citu lēmumu. Šis pārmaiņu process ir ārkārtīgi labi sastājies kopā ar pieredzējušo vadītāju, lai kāds arī viņam priekšā termiņš," saka Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs.

Galvenais, kas uztrauc atbildīgo Saeimas komisiju, lai Valsts policijas reorganizācijas laikā nekādā veidā netiktu mazināta likumsargu reaģēšana un neciestu sabiedrība.

"Šobrīd es ceru, ka policija spēs kontrolēt noziedzību ar tiem resursiem, kas ir policijas rīcībā," teic Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP).

Reformu gaitā izmaiņas varētu skart arī iecirkņu skaitu. Tos plānots samazināt no 40 līdz 26. Reorganizācija arī paredz ieviest "universālā policista" principu, kas gan reaģētu, gan izmeklētu, gan nodarbotos ar prevenciju. Tāpat Valsts policija vēlas atteikties no sev neraksturīgām funkcijām, piemēram, speciālo objektu apsardzes un komersantu rīkotu publisko pasākumu uzraudzīšanas.