"airBaltic" iecerētais jaunais 25% aizdevums – dārgi nopirkts laiks

Tumši mākoņi jau ilgāku laiku savilkušies ap Latvijas lidsabiedrību "airBaltic". Pēdējā mēneša laikā bijuši vairāki lēmumi, tai skaitā politiski, naudas nedienu nomāktās nacionālās aviokompānijas atbalstīšanai, bet finansiālās likstas joprojām pat ne tuvu nav atrisinātas.

"airBaltic" ceturtdien paziņoja, ka ir vienojusies ar potenciāliem aizdevējiem par jaunu kredītu. Lidsabiedrībā to sauc par starpfinansējumu. Apmērs līdz 257 miljoniem, atmaksas termiņš jau pēc pieciem mēnešiem, februārī, bet lielākos jautājumus raisījis tas, cik dārga ir šī nauda. Likme – 25% gadā.

"Varbūt pirmšķietami tas izskatās tā šokējoši un liekas kaut kāds absurda darījums, kaut kāda pēdējā iespēja un vēl kaut kas, bet šeit es gribu pateikt, ka tas ir šobrīd viens no plānotajiem pasākumiem," stāsta "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Kā skaidro aviokompānija, procentu maksājumi nebūs jāveic, tā teikt, pa ceļam, tikai aizdevuma termiņa beigās. Savukārt pašu kredītu tādā klasiskā veidā neesot plānā atdot. Paredzēts to pārfinansēt ar izdevīgāku ilgtermiņa aizdevumu tad, kad uzņēmuma finansiālā situācija būs labāka. Tam savukārt nepieciešama iecerētā darbības sašaurināšana, jau esošo aizdevēju pretimnākšana, pārvēršot iepriekšējās saistības pret kapitāla daļām, kā arī galu galā – iespējama jauna stratēģiskā investora piesaiste.

Faktiski "airBaltic" ļoti dārgi tikai turpina pirkt laiku visām pārējām iecerētajām darbībām. "Skaidrs, ka riski ir augsti gan no rekapitalizācijas procesa viedokļa, gan arī no aviācijas biznesa kā tāda. Un skaidrs, ka tā nenoteiktība saglabājas," atzīst Martinovs.

Tas viss palīdz "airBaltic" turpināt lidot. Vienošanās esot panākta ar atsevišķiem esošajiem obligacionāriem un trešo pušu finansējuma nodrošinātājiem. Publiski nosaukti – Londonā bāzēta investīciju pārvaldības kompānija "Polus Capital Management" un Izraēlā reģistrēta ieguldījumu sabiedrība "Klirmark Capital 4".

Kā norāda ekonomikas apskatnieks Kristaps Pētersons, kurš arī veidojis dokumentālu filmu par "airBaltic" likteņa līkločiem, šo komersantu profils ir gana skaidrs. Kompānijas, kas ikurāt specializējas šādos smagās grūtībās nonākušos aktīvos.

"Visos laikos visās teritorijās ir bijuši tie, kas gatavi vairāk riskēt par augstāku atdevi, un, protams, viņiem ir savas metodes, kā viņi nodrošina, ka tu būsi pieklājīgs atdevējs. Rokas jau var izgriezt dažādos veidos. Pirmais, kas būtu jāpalasa, ir tas līgums, ko mēs, protams, nekad nelasīsim," pauž Pētersons.

Finanšu pasaules terminoloģijā šādus ieguldītājus mēdz dēvēt arī par "Vulture capital" jeb maitu liju fondiem.

Tas, kas jau šobrīd ir skaidrs: šo jauno aizdevēju kredīts būs nodrošināts ar ķīlu. Faktiski ar to pašu, ar kuru nodrošinātas jau esošās obligācijas , tikai ar augstāku prioritāti. Citiem vārdiem sakot, šie kreditori stājas visiem rindā priekšā,, ja "airBaltic" iet pa skuju taku un jāsāk izpārdot pa daļām. Vienlaikus arī visiem, tā teikt, vecajiem aizdevējiem iespējams iesaistīties šajā programmā, tai skaitā arī pašai Latvijas valstij, kura tur ne tikai "airBaltic" akcijas, bet arī obligācijas.

Lai šis viss varētu realizēties, vēl nepieciešams "airBaltic" obligāciju turētāju un arī akcionāru apstiprinājums. Vai ir plāns B?

Atbildot uz šo jautājumu, "airBaltic" padomes priekšsēdētājs saka: "Mums visi tie citi varianti ir apzināti un ļoti skaidri, bet mēs šobrīd ejam prioritāro ceļu un citus variantus šobrīd negribam pieminēt, teiksim tā."

Akcionāru un aizdevēju lēmumi gaidāmi nākamnedēļ.