Pēc vētras meklē risinājumus sakaru stiprināšanai. Valdība nenoliedz, ka tas var sadārdzināt rēķinus
Valdība sākusi meklēt risinājumus, lai vairs neatkārtotos problēmas, kādas radīja spēcīgā vētra. Plānots katrā reģionā noteikt kritisko pakalpojumu tīklu, kam jāspēj autonomi darboties vismaz 72 stundas. Mērķis ir nodrošināt, lai pat plaša mēroga traucējumu gadījumā iedzīvotājiem būtu pieejami tādi svarīgi pakalpojumi kā mobilie sakari un degvielas apgāde.
Izvērtējot vētras radītās sekas un tās laikā gūtās mācības, valdība sākusi spriest, kas būtu jāmaina, lai stiprinātu uzņēmumu un iedzīvotāju noturību šādās krīzēs.
Viena no būtiskākajām problēmām – mobilo sakaru atkarība no elektroapgādes. Pazūdot elektrībai, daudzviet vairs nebija pieejami arī mobilie sakari un internets. Lai to ilustrētu, reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars min situāciju konkrētā novadā.
Olaines pašvaldībā elektrība pilnībā nestrādāja. Bija brīdis, kad neviens mobilo sakaru operators nestrādāja. Mēru sazvanīt nevarēja. Pilnīgi absolūti skaidrs, ka iedzīvotāji nevar sazvanīt arī neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja ir tāda nepieciešamība.
Valdība nākamās nedēļas sēdē plāno noteikt, ka vismaz 72 stundas mobilajiem sakariem jāspēj darboties autonomi. Šobrīd gan vēl nav vērtēts, kādus papildu ieguldījumus tas prasīs pakalpojumu sniedzējiem, taču rēķini, visticamāk, kļūs dārgāki.
Manuprāt, zaudējumi vētras apstākļos bija daudz lielāki iedzīvotājiem, nekā niecīgs eiro klāt pie rēķina. Es domāju, ka katrs iedzīvotājs novērtētu, ka mums būtu pieejami sakari jebkādā no šādiem gadījumiem.
Sakaru nodrošināšanai plānots izvērtēt iespējas izmantot arī satelīta interneta sistēmu "Starlink" un sakaru tīklu, ko šobrīd jau lieto mūsu bruņotie spēki.
Elektrības un sakaru pārrāvumu dēļ radās arī problēmas ar degvielas pieejamību un ūdensapgādi, un tika traucēta veikalu darbība.
Tāpēc vēl viens no nākamnedēļ gaidāmajiem valdības lēmumiem ir katrā reģionā noteikt kritisko pakalpojumu tīklu, kam jāspēj autonomi darboties vismaz 72 stundas.
Labā ziņa, ka aizvadītajā vētrā netika traucēta slimnīcu darbība, bet par visvājāko posmu atzīta aptieku atkarība no interneta darbības.
E-receptes, visa medicīnas sistēma, visi nosūtījumi un tā tālāk. Arī zāļu izsniegšana – viss ir centralizēts un mums neeksistē bezsaistes režīms. Nav tāda režīma, kā varētu notikt alternatīvs risinājums pārdot, ja arī jums būtu nauda un spēja norēķināties. Tas ir ļoti jāņem vērā un tas ir šobrīd arī piefiksēts.
Vēl viena atziņa – nepieciešamība reizi gadā rīkot praktiskas mācības, kurās izspēlētu scenāriju, ka 72 stundas nav ne elektrības, ne sakaru.
Kamēr valdības lēmumi vēl tikai gaidāmi, Saeima vakar pirmajā lasījumā pieņēmusi par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, kas paredz paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu elektrolīniju trasēm. Tas mazinās risku, ka spēcīgu vētru laikā ilgstoši nav elektrības.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
