Pēc postošās vētras Saeimā pieņemti pirmie lēmumi, kā uzlabot elektroapgādes drošumu
Ņemot vērā mācības, kas gūtas pēc nesenās vētras, pieņemti pirmie lēmumi par elektroapgādes drošuma uzlabošanu. Saeimas komisija konceptuāli atbalstījusi par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai paplašinātu zem augstsprieguma līnijām atmežojamo zonu. Tiesa gan, līdz galīgajam balsojumam vēl gaidāmi kompromisa meklējumi ar meža īpašniekiem.
Saskaņā ar Klimata un enerģētikas ministrijas apkopotajiem datiem, augusta izskaņā pieredzētajā vētrā bez elektrības kopumā bija palikuši 287 tūkstoši klientu. Bija jānovērš gandrīz četri tūkstoši bojājumu, un tas prasīja vairāk par nedēļu.
Lai mazinātu risku, ka šāda situācija atkārtojas, "Augstsprieguma tīkls" aicina Saeimu mainīt likumu un par pieciem metriem uz katru pusi pagarināt zonu, kas zem 110 kilovoltu elektrolīnijām jāatbrīvo no kokiem. Uzņēmums aplēsis, ja šo zonu uz katru pusi paplašinātu no 13 uz 18 metriem, elektrolīnijās iekritušo koku skaits samazinātos par aptuveni 80 procentiem.
"Jāatzīst, ka šī vētra "Augstsprieguma tīklam" bija ekstrēmi smaga. Mums bija 50 līniju atslēgumi – 50 gadījumi. Vidēji gadā mums ir 26 gadījumi. Mums vienā vētrā faktiski bija reiz divi tik, cik mums ir vidēji gadā. Līdz ar to, protams, šī vētra bija ļoti ekstrēma. Bet nav garantijas, ka tāda neatgriežas."
"Augstsprieguma tīkls" Saeimā vērsies arī iepriekš, taču nesekmīgi. Klimata un enerģētikas ministrs cer, ka šoreiz balsu pietiks izmaiņu pieņemšanai.
"Tie darbi, kas ir, un uzdevumi, paldies Dievam, ka tie nav kaut kādi kosmiski un neizdarāmi. Aizsargjoslas – tas būs pirmais, par ko mēs šodien sākam šo diskusiju. Noteikti nebūs viegli. Vajadzētu laiku, lai atrastu kādu labāku risinājumu, lai sabalansētu tautsaimniecības intereses ar drošību."
Tikmēr "Sadales tīklā" skaidro, ka viņu mērķis ir elektrolīnijas, cik vien iespējams, aizstāt ar kabeļiem.
"Mēs saprotam, ka mūsu līniju īpatsvars ir tik liels, ka tas skartu ļoti, ļoti daudzus zemes īpašniekus. Mums šī problēma vairāk saistīta ar kabelizāciju. Tas ir tas risinājums, kā mēs varam iziet no šīs situācijas. Ja jūs nodrošina ar elektroapgādi pa kabeļa līniju, tad faktiski no augšas nekas slikts notikt nevar."
Savukārt, ja paplašinātu stigas zem augstsprieguma līnijām, atmežot nāktos 660 hektārus zemes. Tam iebilst Meža īpašnieku biedrība. Tās ieskatā, elektrolīniju tuvumā būtu jāļauj audzēt kokus, taču ierobežotā augstumā. Šodien Saeimas komisijas sēdē šādu risinājumu atbalstīja arī "Latvijas valsts mežu" pārstāvis.
"Piecus metrus atmežot, tas nerisina problēmu ilgtermiņā. Savukārt ļoti ātrs, efektīvs risinājums, kuru ļoti ātri var atrisināt paši mežu īpašnieki, neuzliekot slogu tālāk uz objektu uzturētājiem, ir plantācijas mežu noteikumi. Tas nozīmē, ka meža īpašnieks var pieņemt lēmumu novākt šo galveno ražu ātrāk, nekā Meža likumā noteiktie vecumi un augstumi."
Pirms likuma izmaiņu pieņemšanas galīgajā lasījumā, Tautsaimniecības komisijas vadītājs vēl sola meklēt iespējas vienoties par šādu kompromisu.
"Skatāmies tādā veidā, ka tā paliek produktīva. Bet ir ļoti skaidrs ierobežojums koku augstumam. Tātad panākam mehānismu, ka tajā joslā īpašniekam ir pienākums, lai tādi koki tur nebūtu. Iespējams, ka tas ir tāds cilvēcīgāks, saprātīgāks risinājums."
Saeimas komisijā konceptuāli atbalstītās izmaiņas par stigu paplašināšanu ir tikai viens no soļiem, kas tiek sperti pēc vētras. Politiķi solījuši nākt klajā ar risinājumiem, lai krīzes situācijās nodrošinātu mobilo sakaru un degvielas uzpildes staciju darbības nepārtrauktību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
