"Latvijas lepnuma" balvas saņēmējs nominācijā "Glābējs" Aleksandrs Kameņevs šovasar no liesmu un dūmu pārņemta dzīvokļa kailām rokām paglāba trīs bērnu. Šis ir stāsts par nejaušību, par likteni un sekundēm dzīvības cenā.
Liktenīgajā jūlija vakarā Aleksandrs ar sievu Sintiju nevarēja iemidzināt savu nepilnu gadu veco dēliņu, kuram nāca zobi. Tādēļ vecāki ņēma palīgā veco labo metodi – midzināšanu automašīnā. Brauciens pa Liepāju vainagojās ar to, ka dēliņš aizmiga. Steigai nebija pamata. Ģimene izlēma doties mājup pa garāko ceļu.
"Ne velti te braucām. Liktenis mūs te atveda. Braucot garām mājai, sieva pamanīja ugunsgrēku," atminas Aleksandrs.
Degošajā dzīvoklī atradās trīs bērni – sešgadīgais Endijs, piecgadīgais Markuss un trīsgadīgā Megija, kurus vienus audzina mamma Līga. Tovakar viņa izgāja no dzīvokļa, bērni palika vieni, un Markusa rokās nonāca šķiltavas.
Ieraugot ugunsgrēku, Aleksandrs apstājās un devās mājas virzienā, nezinot, kas viņu sagaida. Nonācis pie loga, viņš saprata, ka istabā ir ne tikai dūmi, bet arī bērni.
Glābēji vēl bija ceļā, Aleksandra sieva uz visu noraudzījās no malas ar mazo dēliņu rokās – sirds sastinga bailēs. Bet Aleksandram nebija vaļas bailēm, viņš glāba, nedomājot par sevi, kailām rokām izsitot stiklu.
"Stikls uzreiz saplīsa. Ar pirmo sitienu. Pirmais izlēca puika. Viņam sekoja otrs. Attaisījām logu, tur meitenīte. Sākām meitenīti saukt, bet viņa atkāpās istabas dziļumā," atceras Aleksandrs.
Glābjot bērnus, Aleksandrs stiklos sagriezis roku. Viņš bija tik satraukts, ka pat sākumā neapzinājās, cik bērnu izglābis – divus, trīs vai vairāk. Arī dziļi iegriezto brūci rokā viņš sākotnēji nepamanīja.
"Rēta man uz mūžu paliks par piemiņu. Es nejūtos, ka būtu kaut ko tādu paveicis," saka Aleksandrs.
Šādos notikumos visu izšķir sekundes. Ja Aleksandra nebūtu blakus, tas viss varēja beigties citādāk.
Par drosmi un pašaizliedzību Aleksandram paldies saka ne tikai bērnu mamma Līga, bet arī visa ugunsdzēsēju saime.
Svinīgajā godināšanas ceremonijā “Latvijas Lepnums” ik gadu tiek apbalvoti līdzcilvēki, kuri ar savu darbu un pašaizliedzību padara Latviju labāku, veicinot pozitīvas pārmaiņas, vairojot iejūtību, iekļaušanu, uzlabojot cilvēku savstarpējās attiecības un sabiedrības domu. Svinīgā godināšanas ceremonija ir kļuvusi par tradīciju, kas aicina novērtēt cilvēkus, kuri ik dienas ir mums līdzās, iepazīstinot ar stāstiem par izciliem, sirsnīgiem, labiem cilvēkiem, kuri ir tepat starp mums. Laureātiem apbalvojumu pasniedz gan Latvijā atpazīstamas personības, gan arī balvu saņēmējiem svarīgi cilvēki, ar ko krustojušies dzīves ceļi.
