Satiksmes ministrija joprojām bez valsts sekretāra. Problēmas piesaistīt strādājošos ir arī citviet valsts pārvaldē

Satiksmes ministrija bez sava galvenā ierēdņa, proti, valsts sekretāra ir jau teju visu šo gadu. Pavasarī attiecīgo amatu atstāja Kaspars Ozoliņš, kurš bija Satiksmes ministrijas administratīvais vadītājs kopš 2013. gada.

Ozoliņš amatu pameta pēc tam, kad, zaudējot darbu Ventspils brīvostas valdē, būtiski saruka viņa atalgojums. Valsts sekretāra alga ir 2400 eiro "uz papīra".

Uz vakanto amatu Valsts kanceleja sludināja konkursu, kurā par labāko kandidātu no pieejamajiem atzina Ozolnieku pašvaldības izpilddirektoru Anduli Židkovu. Viņa kandidatūru satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) gan izbrāķēja, jo Židkovs bija partijas "Kustība Par" biedrs un kandidēja vēlēšanās.

Rotācijas kārtībā kādu citu ierēdni uzņemties Satiksmes ministrijas vadību pagaidām nav izdevies pierunāt. Savukārt Džineta Innusa, kura ir valsts sekretāra pienākumu izpildītāja, pieteikusies konkursā uz "Rīgas satiksmes" valdi. Nav arī skaidrības, vai ir jēga sludināt jaunu konkursu uz valsts sekretāra amatu.

Satiksmes ministrs atzīst – zemā atalgojuma dēļ problēmas piesaistīt speciālistus ir lielas. Ne tikai augstākajā ierēdniecības līmenī, bet arī departamentos.

"Mums ir ļoti problemātiski atrast cilvēkus. Dzelzceļš, aviācija, pat autotransports… Diemžēl tā intelektuālā kapacitāte ir tāda, kāda tā ir. Kā saka, vadītājam māksla ir strādāt ar to materiālu, kas ir iedots," saka Linkaits.

Atalgojums augsti kvalificētiem speciālistiem starp valsts un privāto sektoru var atšķirties pat vairākas reizes, tāpēc Valsts kanceleja izstrādājusi likumprojektu, kas ļautu šo algu šķēri kaut nedaudz samazināt.

"Tā ir šā brīža situācija. Ļoti ceram, ka nākamā gada sākumā šis jautājums beidzot varētu risināties. Pagājuši jau būs desmit gadi, kopš nav mainījusies atlīdzība lielam valsts amatpersonu skaitam. Tālāk tā dzīvot vairs nevar," skaidro Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Jaunais likumprojekts papildu līdzekļus no budžeta neprasīšot. Vien došot iespēju pašām ministrijām uz ietaupītā un optimizācijas rēķina celt algas darbiniekiem. Attiecībā uz augstāko ierēdniecību Valsts kanceleja lēš, ka tas algām ļautu sasniegt 60-70% no līdzvērtīgiem amatiem privātajā sektorā.