Latvijas pilsoņi ārvalstu cietumos: kā notiek viņu glābšana un kāpēc daži nemaz nevēlas tikt prom?

Latvijas pilsoņi ārzemju cietumos visbiežāk nonāk par narkotiku kontrabandu, zagšanu, laupīšanu, miesas bojājumu izdarīšanu. Piespriestie cietumsodi – no viena līdz pat 20 gadiem.

"Patiešām ļoti akūta problēma ir narkotiku pārvadāšana, par ko ir ļoti skarbi cietumsodi. Diemžēl mūsu valstspiederīgie arvien biežāk nonāk šādas situācijās un tiek pie ļoti skarbiem cietumsodiem," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Viņu vienīgā cerība – Latvijas Tieslietu ministrija, kuras spēkos ir panākt izdošanu, lai ārzemēs piespriesto sodu izciestu Latvijas ieslodzījumu vietās. Visus līdzšinējos gadus tās ir bijušas vidēji 40 lietas gadā. Pērn palīdzēts 33 Latvijas valstspiederīgajiem.

"Uz Latviju tiek nogādāts vairāk nekā 90% personu, kuri to vēlas. Skaitlis ir ļoti liels. Jebkura valsts labprāt atbrīvojas no ārvalstniekiem, tīra savus cietumus. Ar to problēmu nav, visi mēģina tikt vaļā," saka Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktora vietnieks Ilvars Turkopuls.

Ierodoties Latvijā, ārzemēs notiesātais Latvijas pilsonis nav uz brīvām kājām, bet gan tiek aizvests uz kādu no mūsu cietumiem. Latvijas tiesas gan pārskata cietumsoda termiņu, jo pie mums soda mēri mēdz būt maigāki nekā ārvalstīs.

"Ja tas sods ir mazāks, tad tas var būt tikai ar ārvalsts piekrišanu. Ārvalstis prasa – kāds tad sods viņam pienākas. Ja šeit Latvijā tie ir trīs gadi, bet ārvalstīs 15 gadi, tā ārvalsts dos savu piekrišanu, vai ļaus maz vispār uz Latviju to cilvēku vest. Ja ārvalsts nepiekrīt, tad nekas nenotiks," norāda Tieslietu ministrijas pārstāvis.

Piemēram, kas Latvijā skaitītos nesodāms huligānisms, Taizemē par to liek cietumā. Un šādos gadījumos Latvijas pilsoņiem nevar palīdzēt. "Mēs nemaz to lietu nevaram skatīt, un tā persona paliek Taizemes cietumā," pauž Tieslietu ministrijas pārstāvis.

Vairākiem Latvijas valstspiederīgajiem, par kuriem publiski nav runāts, Āzijas valstīs ir bijuši piespriesti pat nāvessodi, taču Latvijas atbildīgo dienestu iesaiste ir glābusi šos cilvēkus, un viņi izdoti Latvijai.

Savukārt Norvēģijas cietumos ieslodzītie Latvijas pilsoņi nemaz nelūdz Tieslietu ministrijas palīdzību izdošanai sodu izciest Latvijas cietumos. Iemesls – Norvēģijas cietumi es tik labi kā augsta līmeņa viesnīcas ar fizioterapeitu, masāžām, spēļu datoriem, bezmaksas augļiem. Liela daļa ārzemju cietumos ieslodzīto Latvijas valstspiederīgo ne tikai nelūdz Latvijas palīdzību, bet kauna dēļ to pat slēpj no radiniekiem.

Reizi mēnesī no cietuma sienām tikai sazvanās un melo, ka strādā. Taču ir kustība arī otrā virzienā. Ārvalstis lūdz izdot Latvijā dzīvojošos pilsoņus tiesāšanai ārzemēs par tur izdarītajiem likumpārkāpumiem. Uz Eiropas Savienības valstīm izdošana tiek apmierināta teju katrā gadījumā. Vienīgās trešās valstis, uz kurām Latvijas izdod tiesāšanai savus pilsoņus, ir tikai ASV, Islande un Norvēģija.

"Amerikas Savienotās Valstis garantē, ka cietumos būs labos apstākļos, netiks spīdzināti. Pagaidām prakse rāda, ka tur netiek piemēroti milzīgi soda mēri. Islande un Norvēģija sākusi sūtīt savus izdošanas lūgumus, jo daudzi aizbrauc tur, izdara noziegumu," teic Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurors Mārcis Viļums.

Tikmēr kontekstā ar šonedēļ aktualizēto Kristīnes Misānes lietu – ja viņa atrastos Latvijā, nevis Dānijā, tad Latvija viņu neizdotu tiesāšanai Dienvidāfrikā, jo likums to neļauj.