Lai veicinātu jēgpilnu interneta izmantošanu un atturētu jauniešus no pārlieku lielas viedierīču izmantošanas, programmas "Skolēna digitālais IQ" laikā aptuveni 100 Latvijas ģimenes piedalījās konkursā "Ģimenes digitālā veselība". Bērni un vecāki bija aicināti panākt vienošanos par atbildīgu un drošu viedierīču lietošanu.
"Veicām ģimenes sapulci, bērni teica savus viedokļus, cik ilgu laiku viņi vēlētos pavadīt pie ierīcēm, tad mēs savu pusi. Tāpat arī par izklaidi, ko mēs liekam vietā tai laikā, ko mēs darām, un tā rezultātā mēs to parakstījām. Bija arī jāpārlasa," par konkursu stāta konkursa "Ģimenes digitālā veselība" dalībniece Elīna Apsīte.
Kā atzīst Everta un Anrija mamma Elīna, ievērot vienošanos nemaz neesot bijis tik viegli. Arī puikas neslēpj, ka bija grūti atteikties no ikdienas ieradumiem.
"Es parasti pirms gulētiešanas arī telefonu lietoju, bet mamma man visu laiku to centās atņemt, man bija grūti. Es domāju, kas turpmāk viņu likšu lādēties ārā no manas istabas, lai nav tā, kā es parasti sēžu pa nakti," TV3 Ziņām stāsta konkursa dalībnieks Anrijs.
Pētījums par ģimeņu attieksmi pret interneta un viedierīču lietošanu iezīmējis būtisku paaudžu atšķirību. Vecāki vēlas, lai bērni mazāk laika pavada tiešsaistē, savukārt jauniešu uzskats ir tieši pretējs. Vecākiem galvenais, lai atvases internetu izmanto jēgpilnāk, ievērojot drošības principus, savukārt bērni interneta drošībai tik lielu vērību nepievērš.
"Vecāki mēdz vērsties pie mums problēmas situācijas, kad bērni ir nonākuši kaut kādās bīstamās, riskantās situācijās, tad visbiežāk mēs redzam, ka problēmas rodas tad, kad nav bijusi saruna bērnam ar vecāku, vecāki nav informēti, viņiem nav ne jausmas kas notiek viņu bērnu dzīvē. Vecāki ļoti bieži paši ir vainīgi, ka viņu bērni jau ir aizgājuši tajā otrajā grāvī, ka par daudz laika pavada ierīcēs un, ka negrib ar ģimeni," uzskata "Latvijas Drošāka interneta centra" vadītāja Maija Katkovska.
Jaunieši aptaujā arī norādījuši, ka vecāki, lai ierobežotu laiku, ko bērni pavada skatoties ekrānos īsteno drastiskas metodes – dzēš spēles vai uzliek paroles interneta pieslēgumam. Tas arī raisa lielākās nesaskaņas jauniešu vidū. Tāpēc pētnieki aicina vecākus būt saprotošākiem un piedalīties gan bērna reālās dzīves, gan tiešsaistes aktivitātēs.
"Mūsu kā pētnieku un pētījuma dalībnieku priekšlikums ir būt kopā gan tajā tiešsaistē, gan bezsaistē, vecāki var kaut kopā mācīties no bērniem. Ģimenē vienmēr ir stāsts par kopā būšanu un par jauku laika pavadīšanu, par konstruktīvu sadarbību, par to, ka mums patīk būt vienam ar otru, un šis projekts bija par to, kā mums atgūt to komunikāciju, ko mēs pēdējo 10 gadu laikā esam zaudējuši," pauž LU Izglītības, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Zanda Rubene.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
