"Zilais tirgus" un neparastā peso maiņa – TV3 laika ziņu moderatores Ilonas pirmie iespaidi par Argentīnu

Pēc nelielas uzgaidīšana pie bagāžas nodošanas laipnā balsī saņemam paziņojumu: "Izdevās! Esmu salikusi jūs kopā visos reisos līdz Buenosairesai." Karaliski! Priecājoties par pozitīvo ceļojuma sākumu, kāpjam lidmašīnā uz Argentīnu, lai kopā ar komandu mērotu savu garāko burāšanas pārgājienu pāri Atlantijas okeānam – no Ugunszemes līdz Portugāles krastiem.

Pārlidojums uz Buenosairesu vijas caur Londonu, kur satiekam vēl vienu komandas biedru no Latvijas. Nu jau esam četri! Iepazīstieties ar pārējiem – Zigis, pieredzējis Atlantijas okeāna šķērsotājs, Edgars, burātājs arī ar pieredzi, un, protams, Andris, kam, manuprāt, šis piedzīvojums būs viskošākais, jo līdz šim burājis nav.

Pēc teju 14 stundu gara un pavisam neērta nakts pārlidojuma pāri okeānam piezemējamies vasarā. Te ir +32 grādi un valda subtropu klimats. Ziemeļu puslodē līdzīgi laikapstākļi ir daudzviet pie Vidusjūras. Lidostā čum un mudž cilvēku pūļi un ir pilns ar medijiem. Un kāds tur brīnums – aizvakar, 3. martā, arī šeit esot reģistrēts pirmais koronavīrusa "Covid-19" gadījums. Kādam četrdesmitgadīgam vīram, kurš nesen atgriezies no Milānas.

Izrādās, gaisa satiksme ir ļoti intensīva tieši pārlidojumos no Argentīnas uz Itāliju. Aptuveni 62% argentīniešu uzskata sevi par etniskiem itāliešiem, kuri masveidā emigrēja uz Argentīnu 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Un tieši to var šeit arī izjust – valoda, pilsētvide un arhitektūra un, protams, arī virtuve ir ļoti līdzīga. Pašiem pēc pirmās pavadītās dienas šķiet, ka nekur tālāk par Eiropu neesam tikuši un Latīņamerikas izjūtu šeit noķert ir tikpat kā neiespējami.

Pirmo dienu, pēc iekārtošanās omulīgā apartamentā pilsētas centrā, kas būtu pielīdzināms Klusajam rajonam Rīgā, mums ir pirmais lielais izaicinājums – nopirkt vietējo valūtu Argentīnas peso. Un te sākas arī jautrība, ko pilnīgi noteikti jāzina katram ceļotājam. Kā draudzīgi izstāstīja ceļā iepazītais vietējais itālis Lukass, izrādās, ka Argentīnas ekonomika ir promocijas darba cienīga.

Pirmais ieteikums bija – nekur nemaksājiet ar karti un naudu nemainiet nedz bankās, nedz oficiālajos maiņas punktos, bet gan "Zilajā tirgū", kas nav gluži legāls, bet darbojas diezgan brīvi. Argentīnas peso ir ļoti nestabila valūta, kas nepārtraukti svārstās. Tāpēc valstī finanšu mēraukla ir viens ASV dolārs. Ierasti par vienu ASV dolāru bankā varētu saņemt 60 līdz 65 Argentīnas peso, bet paralēlajā tirgū 70 – 75.

Lai arī šis tirgus ir nelegāls, tomēr visi zina par tā eksistenci un, vēl vairāk, "Cueva" (tā šeit sauc maiņas punktus) kurss tiek pat publicēts avīzēs. Arī mums izdodas uz centrālās pilsētas ielas samainīt dolārus. Lukasa ieteikums bija nemainīt uzreiz daudz, jo tas neesot droši. "Cueva" var arī pakaulēties. Vakar mums par zilo ASV dolāru (tā viņi sauc paralēlajā tirgū nopirkto valūtu) piedāvāja no 72-75. Vienojāmies par 74, jo izrādās, ka sīkās banknotes šeit nav cieņā un arī 50 dolāru banknote vairs nav pietiekami laba. Turklāt ir jāskatās uz vecā un jaunā parauga banknotēm. Vecās esot vieglāk viltot, tāpēc arī kurss tām tiek piedāvāts zemāks.

Šeit daži fakti, kurus izstāstīja Lukass:

· pasaulē lielākās skaidrās naudas daudzums tieši ASV dolāros ir atrodams Argentīnā;

· visi darījumi valstī starp iedzīvotājiem pamatā notiekot skaidrā naudā. Piemēram, ja kāds pērk nekustamo īpašumu, darījums notiks skaidrā naudā, iepretim sēžot pircējam un pārdevējam ar naudas čupu debesskrāpjiem, kurus abi darījuma partneri vairākas stundas arī skaita;

· valstī tiek ierobežota oficiālā skaidras naudas plūsma un aplikta ar papildnodokli. Piemēram, šobrīd katrs iedzīvotājs oficiāli mēnesī drīkst iegādāties 200 ASV dolāru, kas tiek aplikti ar 30% lielu nodokli.

Skaidrs, ka pie tik nestabilas nacionālās valūtas iedzīvotāji cenšas veikt uzkrājumus dolāros, ko pērk paralēlajā tirgū. Lai izvairītos no papildu nodokļu maksājumiem, šie dolāri pārsvarā glabājas nevis bankā, bet mājās. Šāda skaidras naudas plūsma ir kā dopings kriminālajai pasaulei – zādzības un laupīšanas te esot visai bieža parādība. Secīgi glabāt un slēpt ir ērtāk mazāku banknošu skaitu, te arī kļūst skaidra maiņas punktu vēlēšanās par labāku kursu iepirkt lielākus nominālus.

Tā nu tikuši pie peso, vakar baudījām dienu pilsētas centrā, apskatot slavenākos tūrisma objektus un lutinājām garšas kārpiņas ar dažādiem ēdieniem un dzērieniem. Kā jau minēju, sajūta ļoti līdzīga kā Vidusjūras valstīs. Šovakar plānā Argentīnas tango. Dejot īsti neprotu, kur nu vēl tango. Tomēr sev nepiedošu, ja neizmēģināšu. Atliek vien cerēt, ka deju partneris neņems dikti ļaunā, ja nomīdīšu kurpes.