Svinības divu dienu garumā un svētki krīzes ēnā: kā neatkarības atjaunošanas dienas apaļās jubilejas svinētas līdz šim?

Kad 2000. gadā tika svinēta neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas desmitā gadadiena, Saeimas namā, kā ierasts, tika godināti bijušie Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par deklarācijas pieņemšanu. "4. maijs bija laimīgākais notikums manā mūžā," toreiz sacīja bijušais Augstākās Padomes deputāts Dainis Īvāns.

Savukārt ne visiem tolaik pie varas esošajiem politiķiem prātā bija svinēšana. Pēc Andra Šķēles valdības izjukšanas Andra Bērziņa vadībā arī valsts svētkos turpinājās jaunā Ministru kabineta veidošana, kas nebija vienkāršs izdevums.

2000. gada 4. maija rīts valdības veidošanas procesā iesākās ar ultimātu. Tēvzemiešu vilcināšanās paust savu nostāju attiecībā uz piedāvāto valdības modeli lika aicinātajam Ministru prezidentam Andrim Bērziņam teikt aptuveni tā: "Es vēsos dzirdēt jūsu "jā" vai "nē" līdz pusdienlaikam." Vienošanās tika panākta. Andris Bērziņš par valdības veidošanas procesiem vēl informēja Valsts prezidenti, un koalīcijas līgums ir gatavs parakstīšanai.

2000. gads bija zīmīgs ar to, ka tika svētki tika svinēti divas dienas. Par to parūpējās Latvijas hokeja izlase, kas pasaules čempionātā Sanktpēterburgā 5. maijā ar 3:2 uzvarēja Krievijas valstsvienību. Simtiem līdzjutēju devās spontānā gājienā pa Rīgas ielām. Un togad ziedi tika nolikt ne vien pie Brīvības pieminekļa, bet arī pie Krievijas vēstniecības ēkas.

Ar vērienu tika svinēta arī 4. maija 20. gadadiena. 2010. gadā, tikai otro reizi kopš neatkarības atjaunošanas Saeimas sēde notika ārpus parlamenta ēkas. Lai uzsvērtu šīs dienas vēsturisko nozīmīgumu un apaļo gadadienu, deputāti un viesi pulcējās operas namā. Tam bija arī praktiski apsvērumi, jo Saeimas nama zāle gluži vienkārši par mazu tik daudz ļaužu. Sveikt Latviju klātienē bija ieradušies arī pārstāvji no tuvākajām kaimiņvalstīm.

"Pie mums Lietuvā mēdz teikt – radinieks ir tuvs, bet kaimiņš ir tuvāk. Tuvāk gan bēdās, gan laimē," sacīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

Eiropadomes prezidents Hermans van Rumpejs, kā arī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone apsveikuma vārdus sacīja video uzrunā.

Bet par deklarāciju balsojušie deputāti par godu apaļajai gadadienai Saeimas nama tuvumā iestādīja gobu.

4. maija svinēšanā zīmīgs ir arī 2016. gads, kad tika iedibināta tradīcija neatkarības atjaunošanu svētkus svinēt, pulcējoties pie balti klāta galda. "Es domāju, ka balts galdauts ir sens simbols svinēšanai, cieņai, un tā ir ļoti laba ideja," pauda eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Vēsturē ieies arī 30. gadadiena – pirmie valsts svētki, kurus ārkārtējās situācijas dēļ liegts svinēt, pulcējoties visiem kopā.