Levits aicina Covid‑19 krīzes miljardus dalīt pārdomāti

Valsts prezidentam Egilam Levitam piektdien ražīga diena, piecas tikšanās Rīgas pilī un visas kā viena saistītas ar tautsaimniecības atkopšanos Covid-19 krīzē.

Pirmā rīta agrumā pie Levita devās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone, kura jau iepriekš uzsvērusi, ka patlaban situācija stabilizējusies un jauns reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājies, taču, iespējams, liela daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies savās darbavietās pēc 30. jūnija, kad beigsies šis atbalsta instruments. Krīzes laikā bezdarbam pieaugot, maija beigās tā līmenis sasniedza 8,4%.

Pēc tam pie prezidenta devās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns, lai apspriestu atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, aktuālo investīciju piesaistē un tūrismā. Cerība ir kampaņā pievilināt tūristus no Somijas, mēneša beigās starp Helsinkiem un Rīgu sāks kursēt prāmis, kas iepriekš bija noslogots virzienā uz Stokholmu.

"Mēs varam izmantot šo iespēju, ka šis prāmis uz Stokholmu tik drīz nekursēs, tā vietā visu vasaru uz Rīgu. Mums ir iespēja izstāstīt somiem, kur tā Rīga īsti ir, ka tā ir vēl skaistāka par Tallinu, palielinot somu tūristu plūsmu," norādīja Rožkalns.

Pie prezidenta piektdien viesojās arī lielākās uzņēmēju organizācijas. Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadības informēja, ka biedru noskaņojums, tā sauktais uzņēmēju sentimenta indekss, joprojām nav visai labs par nākotni. Lai gan izstrādāta stratēģija izejai no krīzes ar uzsvaru uz eksportu un produktivitāti, politiski lēmumi par krīzes miljardu investēšanu ne vienmēr tai atbilst.

"Piemēram, tā pati Liepājas cietuma būvniecība. Kādā veidā tā balstīs eksportu un produktivitāti? No vienas puses, mēs saprotam, ka darbavietas iekšā tirgū vajag, bet mēs sakām, ka nauda jāinvestē tādās lietās, kas gan silda iekšējo tirgu, gan ir vērstas jau otrā solī uz eksportu," pauda LTRK padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Uzņēmējiem arī joprojām neesot skaidrības, kas īsti nākšot dīkstāves pabalstu vietā.

Ceļu uz Rīgas pili mēroja arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), kurš pauda, ka ar Levitu īpaši esot pievērsušies cilvēkkapitāla attīstības programmām. Savukārt krīzes izejas stratēģijas salāgošanu ar plānotajam investīcijām ministrs uzskata par kompromisu.

"Diskusijas bija garas, lai nonāktu pie kopējā finanšu atbalsta sadalījuma. Es teiktu, ka tas balanss ir veiksmīgs starp politiskajām prioritātēm un atbalsta rīkiem, ko mēs izstrādājām kopā ar uzņēmējiem," norāda ministrs.

Pats prezidents TV3 Ziņām atzina, ka ar piektdienas piesātināto grafiku vēlas uzlikt savus akcentus politiskajā dienaskārtībā, ņemot vērā pozitīvo bāzi izejai no krīzes.

"Jo ātrāk mēs iziesim no krīzes, jo pēc tam, kad krīze patiešām beigsies, mēs būsim labākā pozīcijā nekā pirms krīzes," teica Levits.

Prezidents norādīja, ka ir svarīgi, kādā veidā papildus pieejamo naudu sadalīs. Tā būtu jāvirza nozarēm un uzņēmumiem ar lielām perspektīvām, savukārt cilvēkus, kuri darbus zaudējuši vai zaudēs, jāvirza uz pārkvalifikāciju.

"Tas ir ļoti komplekss pasākums. Tur nedrīkstētu būt individuāli nozaru vai uzņēmumu lobiji, kas vienkārši dabū šo palīdzību bez tā, ka tam būtu perspektīva nozīme," norādīja Levits.

Levits arī vēlētos ciešāku valsts institūciju un nozaru sadarbību. Te joprojām problēmas, piemēram, jautājumos, kas attiecas uz valsts attīstību kopumā.