Trešdaļa radošo personu ir bez ienākumiem; valsts atvēl divus miljonus
Latvijā radošo jomu ļaudis Covid-19 krīze ir skārusi ļoti smagi. Kultūras akadēmijas pētījumā secināts, ka teju trešdaļai nodarbināto šajā jomā ienākumi pēdējos mēnešos zuduši pavisam. No valsts budžeta radošo personu atbalstam atvēlēs teju divus miljonus. Tiek solīts, ka kritēriji atbalsta saņemšanai būs vieglāki nekā dīkstāves pabalstu gadījumā.
Vissmagāko sitienu saņēmuši mākslinieki, kuru ienākumi pilnībā atkarīgi no biļešu pārdošanas un koncertu norises. Pasākumi atcelti, tātad arī naudas nav.
Latvijas Kultūras akadēmijas pētījumā par Covid-19 ietekmi kultūras jomā secināts, ka vissmagākā situācija ir mūziķiem, operas, teātra nozaru pārstāvjiem. 27% aptaujāto ienākumu nav vispār.
Tomēr lielākā daļa radošo mēģina jaunajiem izaicinājumiem pielāgoties – pārcelt darbību digitālā veidā vai atrast citus veidus, kā ar savu radošo darbu nopelnīt. Mainās arī maksātājs – radošie arvien vairāk "tēmē" uz valsts un pašvaldību iestāžu atbalstu.
"Sektorā notika aktīva pielāgošanās jaunajiem apstākļiem, kas norāda uz dzīvotgribu, jaunu iniciatīvu meklējumiem. 48% radošās personas, 66% kultūras organizāciju norāda, ka šajos apstākļos uzsākuši vai plāno uzsākt jaunas aktivitātes un veidus radošajā darbībā," saka Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Anda Laķe.
Lai pretendētu uz radošo personu nodarbinātības programmas finansējumu, jāatbilst vairākiem kritērijiem: jābūt saimnieciskās darbības veicējam, aktīvai darbībai pēdējo trīs gadu laikā, ienākumi ne lielākiem par 538 eiro mēnesī, vecumā līdz pensijas gadiem, kā arī jāinformē Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) par darbības plānu turpmākajiem trīs mēnešiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Tie kritēriji, kas attiecināmi uz radošā atbalsta dīkstāves stipendiju, ir sarežģītāk izpildāmi nekā šeit, kur tiešām tas galvenais kritērijs ir profesionalitāte, kurā nav jautājumu – daudz cilvēku ir profesionāli kultūras nozarē, bet ir tiešām ir zaudējuši ienākumus," norāda VKKF padomes priekšsēdētājs Dāvis Sīmanis.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) atzīst, ka praksē radošo personu jēdziens ir izplūdis un neskaidrs, un tas var radīt pamatīgas problēmas naudas sadalē: "Es vēlētos šo lietu savas darbības laikā sakārtot. Varbūt krīze ir, lai šīs robežas precīzāk definētu, un šī krīze parāda daudzas lietas, arī par dažādajiem nodokļu režīmiem. Skaidrs, – šī lieta būs valsts mērogā jāatrisina, kas attiecas uz radošām personām."
Pieteikšanās kārtība esot vienkārša, taču pāris lietām gan vērts pievērst uzmanību, lai cerības neizčākstētu birokrātisko prasību dēļ. Pieteikumi atbalstam līdz 5. jūlijam ir jāiesniedz elektroniski, izmantojot fonda elektroniskās pieteikšanās sistēmu. VKKF vadītājs atzīst, ka pieteikšanās laiks no 18. jūnija līdz 5. jūlijam ir īss, tomēr jāpatur prātā, ka atbalsts paredzēts radošās darbības nodrošināšanai nākamo trīs mēnešu laikā.
"Tiem, kas raduši iesniegt iepriekšējā vakarā, jāveic saimnieciskās darbības reģistrēšana, un tas var prasīt vairāk nekā vienu dienu. Aicinātu to izdarīt jūnijā, neatlikt uz priekšpēdējo dienu," vērš uzmanību Latvijas Radošo savienības padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis.
Covid-19 krīze Latvijas radošajai industrijai aizvien ir smags trieciens, un atbalsta pasākumi būs nepieciešami vismaz līdz gada beigām, secina kultūras nozares profesionāļi.
