Pie jaunas mājvietas ticis Cēsīs bāzētais Zemessardzes kājnieku bataljons. Militārajā bāzē "Pipariņi" atklāta štāba ēka, kurā zemessargiem atvēlētas plašas telpas. Bāzi plānots vēl attīstīt, tāpat kā vairākus Zemessardzes objektus arī citviet Latvijā.
Zemessardzes 27. kājnieku bataljona štābs gatavojas jurģiem. Līdz šim tā mājvieta bija Cēsu centrā, bet tagad štābs būs tuvumā esošajā militārajā bāzē "Pipariņi", kur tā vajadzībām atjaunota ēka.
Kā stāsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Normunds Zaviļeiskis, iepriekšējās telpas bija kļuvušas par šauru. Savukārt jaunā ēka, kas ir aptuveni trīs reizes lielāka, ir optimāli piemērota štāba izvietošanai.
"Bijām saspiesti. Šīs telpas ir pēc renovācijas. Mēs varam pateikt, ka štābs viss ir vienuviet, nevis izstiepts starp divām mazām ēkām, un vēl tad sēž viens otram "uz kakla", kā var teikt," stāsta Zaviļeiskis.
Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas – 1991. gadā – dibinātais 27. kājnieku bataljons, kas tagad apvieno zemessargus no Cēsīm, Siguldas un Limbažiem, ir ar plašu atbildības rajonu – no Saulkrastiem līdz Vecpiebalgai.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Bataljona komandieris norāda, ka jaunā mājvieta ir labāk piemērota Zemessardzei: "Mums tagad ir atvēlēta šī vieta. Arī joprojām tā ir Cēsu pilsētas teritorija, lai arī, paskatoties apkārt, tā viss nešķiet, jo apkārt ir tikai mežs. Tas man pat labāk patīk, ja mēs esam projām. Kaujas vienība atrodas ārpus pilsētas, atrodas mežā."
Militārā bāze "Pipariņi" zemessargiem nav sveša. Šeit notikušas gan Zemessardzes, gan Nacionālo bruņoto spēku mācības, saka NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
"Šī bāze ir regulāri izmantota no instruktoru puses, šeit izvietojot kadetus, šeit ir notikuši dažāda veida vingrinājumi. Un arī šis bataljons, kurš tagad te būs pastāvīgi izvietots, tas arī šeit ir trenējies un apmācījis zemessargus," norāda Kalniņš.
Šī vieta ir ar aptuveni gadsimtu senu vēsturi. Tās nosaukums cēlies no Dukuru muižas "Piparu" mājas. 30. gados te izveidoja karavīru sanatoriju, kas darbojās līdz okupācijai. Padomju gados tā pārtapa par pionieru nometni, bet pēc neatkarība atjaunošanas bāze atkal nonāca bruņoto spēku īpašumā, un tagad tā atvēlēta Zemessardzei.
"Tā kā Zemessardze ir brīvprātīga organizācija un šo organizāciju ir izveidojusi mūsu Latvijas pilsoniskā sabiedrība, tad es varu pilnīgi droši pateikt, ka Zemessardze ir Latvijas aizsardzības kodols. Kodols, kurš mobilizē pārējo sabiedrības daļu, saņemot atbalstu no šīs sabiedrības. Un kodols tāpēc, ka tā ir lielākā sastāvdaļa Nacionālajos bruņotajos spēkos," saka Kalniņš.
Līdz ar štāba ēkas atjaunošanu ir noslēgusies pirmā būvniecības kārta. Bāzi plānots turpināt attīstīt, taps jaunas noliktavas ekipējumam un kazarmas zemessargiem. Tāpat iecerēts atjaunot ceļu. Tuvākajos gados plānots turpināt būvēt jaunus objektus arī citos Zemessardzes bataljonos.
