"Swedbank": Ceturtdaļai Latvijas iedzīvotāju nav nekādu uzkrājumu nebaltai dienai

"Uzkrājumu veicēju skaits aizvien pieaug, šobrīd ir sasniedzis rekordlielu skaitu. Jā, joprojām ir tā ēnas pusīte, kur ceturtdaļai iedzīvotāju nav nekādu uzkrājumu, tomēr priecē redzēt tendenci, ka ir populāri domāt, ka uzkrājumus vajag veikt un arī to darīt. Nereti ir tā, – zinām, zinām, bet nedarām. Ar finanšu pratību ir līdzīgi," intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā liecina veiktā aptauja, pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55%. Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26% Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75% aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības rada ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa jeb 67% aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10% ienākumu tērēt varētu prātīgāk.

Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74% iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves. Tiesa, salīdzinot ar tuvējām kaimiņvalstīm, Latvijas iedzīvotāji joprojām ir kūtrākie krājēji: Lietuvā 77% iedzīvotāju ir izveidoti uzkrājumi, bet Igaunijā – 82%.