Latvijas amatnieku un arhitekta radīts vides objekts gūst ievērību prestižā festivālā Francijā

Engures novada amatniekam Pēterim Tutānam jūnijs bija ļoti karsts mēnesis. Viņam bija jāuztaisa lielākā daļa no 270 tradicionāli pītiem klūgu groziem, kas izvietoti konusa formā.

"Labi, ka sieva sašķiro, man tikai jāskaita pēc garumiem, pēc resnumiem…" Līdzīgi bija jāskaita arī jūnijā, lai izgatavotu visu nepieciešamo instalācijai, kas šobrīd tiek izrādīta prestižā vides objektu festivālā Francijā "Ansī ainavas".

Instalācijas autors ir arhitekts un scenogrāfs Didzis Jaunzems, viņš arī palīdzēja saprast, kādā veidā šie konusi būtu jāpin.

"Vienu variantu uztaisījām, otru… Viņš blakus sēdēja. Trīs reizes dažādus variantus provējām. Kopā taisījām, novērtēja, paņēma līdzi pirmo, skatījās un tad deva ziņu, ka var sākt. Lai ir ātrāk, atveda pneimatisko āmuru, kompresoru. Visu saveda – tikai vālējiet. Jo steidzās," stāsta amatnieks.

Šogad pandēmijas Covid-19 dēļ sākotnēji festivāls tika atcelts, taču mēnesi pirms oficiālās atklāšanas organizatori tomēr lēma to vērt vaļā apmeklētājiem, tāpēc vides objekts Latvijas komandai bija jāizgatavo trīs nedēļu laikā.

Pinumu paviljons veidots kā laikmetīga dizaina un tradicionālās amatniecības apvienojums, stāsta šā vides objekta autors – arhitekts un scenogrāfs Didzis Jaunzems. Viņš jau otro gadu pēc kārtas ar savu darbu tiek šajā festivālā.

"Mēs vēlējāmies atvest kaut ko no Latvijas. Tas būtu kaut kas latvisks, bet mūsdienīgā izpildījumā. Objekta rašanās laikā no pinējiem noskaidrojām, ka klūgu pinumi un pats amats izzūd, jo jaunie cilvēki vairs nevēlas ar to nodarboties. Tāpēc mums šķita, ka tā ir tāda pievienotā vērtība, ka varam parādīt šos pinumus," saka arhitekts.

Francijas Ansī festivāla apmeklētājiem latviešu komandas paviljons ir ļoti paticis, un tas labprāt izmantots, lai patvertos no saules.

Šo prestižo festivālu parasti apmeklē vairāki simti tūkstošu viesu no visas pasaules. Tas šogad notiek no jūlija līdz septembra beigām.