Viņķele: Igaunija šonedēļ, visticamāk, nepaglābsies no tā dēvētā "Baltijas burbuļa" pamešanas

Kā zināms, kopš maija Lietuva, Igaunija un Latvija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli". Bez ierobežojumiem visā Baltijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, kā arī ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.

Komentējot iespējamos ierobežojumus, kas varētu tikt noteikti ieceļotājiem no kaimiņvalsts, ja tā izkristu no "Baltijas burbuļa", viņa atgādināja, ka izņēmums, kas ļautu nedoties pašizolācijā, ievērojot noteiktas piesardzības prasības, attiektos uz cilvēkiem, kas strādā kaimiņvalstī un kaimiņvalsts iedzīvotājiem, kas strādā Latvijā. Tāpat uz skolēniem, piemēram, gadījumos, kad Latvijas pierobežā dzīvojošie bērni dodas uz sporta zāli, piemēram, Lietuvā. Tāpat pašizolācija neattiektos uz medicīnas pakalpojumu saņēmējiem, lai tie var turpināt saņemt nepieciešamo ārstēšanu.

Uz jautājumu, kā potenciāli izsekot, kuri Latvijas iedzīvotāji tiešām dzīvo uz robežas, bet kuri nolūkā izceļot uz kaimiņvalsti, ja stātos ierobežojumi, izliktos, ka tur mīt, Viņķele teica, ka viens no risinājumiem jau tuvākā nākotnē būtu elektroniskā deklarācija. Tomēr daudz kas ir atkarīgs no cilvēku pašdisciplīnas un apzinīguma.

Komentējot, kādēļ valdības ārkārtas sēdē 4. septembrī nolemts Lietuvu un Igauniju vēl vismaz nedēļu neiekļaut tā dēvētajā valstu "dzeltenajā" sarakstā, viņa teica, ka šāds lēmums pieņemts, galvenokārt pamatojoties uz epidemioloģiskajiem apsvērumiem. "Mēs uzticamies kaimiņu datiem, mēs zinām, kā viņi vāc statistiku, kā testē," sacīja Viņķele. Ar piedāvājumu, pirmkārt, balstīties uz Igaunijas un Lietuvas pašu apkopoto statistiku, kas ir precīzāka salīdzinājumā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) sniegto informāciju, nāca klajā Latvijas veselības jomas eksperti.

Vienlaikus viņa pieļāva, ka Igaunija šonedēļ izkritīs no "Baltijas burbuļa."Diemžēl ne nacionāli rēķinātā statistika, ne pārrēķinātā Eiropas Slimību un profilakses kontroles centra statistika igauņus visdrīzāk no izkrišanas no "burbuļa" šonedēļ nepaglābs," pieļāva Viņķele.

Lasi vēl: Vēl vismaz nedēļu "Baltijas burbulis" neplīsīs

Komentējot ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikumu palielināt pašizolācijas slieksni Baltijas valstīs, kam piekrīt arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, Viņķele teica, ka saprot kolēģu, it sevišķi ekonomikas ministra nostāju, kuram jāiestājas par uzņēmējiem. Taču ir jāpavēro epidemioloģiskā situācija, iekams pieņemt šādu lēmumu. "Vispirms jāapskatās, kā mums iet ar skolām un bērnudārziem klātienē, vai nav novērojams infekcijas pieaugums. Vajadzētu divas nedēļas kopš skolas gaitu sākuma palūkoties, kā mums sokas. (..) Pirms mums nav pārliecības, cik sekmīgi tiekam galā ar skolas sākumu, manuprāt, būtu nesamērīgi paaugstināt to slieksni, kad cilvēki var pašizolēties," viņa sacīja.

Viņa sacīja, ka Eiropas Komisija ir piedāvājusi diskusijai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vienādos principus pašizolācijas piemērošanai un testēšanai. Viedokļu sniegšanas termiņš ES dalībvalstīm bija vakardienas pēcpusdiena un redzēs, kāda bijusi ES dalībvalstu nostāja. Protams, ja tā ir ES kopēja nostāja un vienošanās, tad tā "bilde" iegriežas nedaudz prognozējamāk, jo tad mēs zinām, ka visā Eiropā vienādi piemēro noteikumus par testēšanu vai pašizolāciju," teica Viņķele.