Daudz neskaidrību par topošo depozīta sistēmu

SIA "Depozīta iepakojuma operators" valdē apvienojušies "Cido grupa", "CocaCola", "Cēsu alus" un citi uzņēmumi. Plāni patiešām ambiciozi. Visā valstī izveidos 1300 depozīta iepakojuma saņemšanas vietas, 500 būs automātiskās, bet 800 manuālās taras pieņemšanas vietas. Pieņems tikai nesaplacinātus, labas kvalitātes pudeļu iepakojumus. Dalībnieki depozīta sistēmas ieviešanā investēs apmēram 25-30 miljonus eiro.

"Ir trīs galvenie ieņēmumu avoti, proti, pārdotais un savāktais materiāls, maksa, ko maksā ražotāji un importētāji, un trešā sadaļa – depozīta samaksa, kuru samaksā tie, neatbildīgie patērētāji, kuri šo iepakojumu nevīžo atvest atpakaļ, bet izmet atkritumu konteinerā vai, vēl sliktāk, – dabā," saka SIA "Depozīta iepakojuma operators" vadītājs Miks Stūrītis.

Depozīta sistēma esot vienīgais veids, kā sasniegt Eiropas Komisijas vienreiz lietojamās plastmasas direktīvas prasības: 2025. gadā savākt 77% vienreiz lietojamo plastmasas pudeļu vāciņu, bet 2029. gadā – 99%. Ja prasības nepildīs, jāmaksā bargi sodi. Gan politiķi, gan ražotāji rēķinās, ka preces sadārdzināšanās, depozīta sistēmu ieviešot, daļai pircēju būs ļoti nepatīkams pārsteigums, bet izmaiņas nepieciešamas zaļākas nākotnes vārdā.

"Ja mēs šo cenu noteiktu pārāk zemu, iedzīvotājam nebūtu motivācija nodot atpakaļ. Šie 10 centi par vienību ir labs, sabalansēts risinājums, lai cilvēks būtu pietiekami motivēts," teic VARAM parlamentārais sekretārs Toms Plešs (AP).

"Pārmaiņas ne vienmēr cilvēki uztver vienkārši un pozitīvi, bet man ir prieks, ka cilvēki domā par vidi, ilgtermiņā sekām, ne tikai savu labumu. Cilvēki to pieņems, bet tas nebūs uzreiz. Ļoti svarīgi izglītot sabiedrību jau laikus," norāda "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Latvijas Tirgotāju asociācijai daudz neskaidrību un bažu par sistēmas ieviešanu praksē. Lai gan uz papīra plāni ir daudzsološi, pārmaiņu smagumu un neērtības visvairāk var nākties izjust mazajiem tirgotājiem reģionos.

"Depozīta automātam jeb pieņemšanas punktam jābūt ne tālāk kā 150 metru no veikala, un ir daudzas vietas, kur ir daudzi veikali grupā, piemēram, "Spicē" vai "Alfā". Katram jāveido savs depozīta punkts, kas ir neloģiski. Arī laukos ir līdzīgi. Jēkabpils, Krustpils, visi veikali ir tālāk nekā 150 metru viens no otra, jāveido desmit punkti, kas ir uz 1000 iedzīvotājiem viens punkts, un gala rezultātā cena pircējam," vērš uzmanību Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusevičs.

Tirgotāji rēķinās, ka pudeles steigs nodot un lasīt trūcīgākā sabiedrības daļa, un ir bažas, ka tas var atbaidīt no konkrētu veikalu apmeklēšanas citus pircējus.

"Tie punkti diemžēl nav ar labu smaržu. Tie cilvēki, kas iet uz veikalu, negribētu iet garām. Mēs gribam, tieši otrādi, lai, ieejot veikalā, sagaida siltu bulciņu smarža vai kas cits patīkams," saka Danusevičs.

Tirgotājiem bažas par to, ka depozīta sistēmas bizness būs monopola rokās, bet politiķi sola rūpīgi to uzraudzīt.

"Protams, sava veida monopola situācija veidosies, arī Saeimas diskusijās Konkurences padome uz to norādīja, tieši tā iemesla dēļ Ministru kabineta noteikumos tomēr daudz lielāks akcents pretendentu izvēlē ir nevis uz tirgus daļu, bet uz to, kāds būs depozīta sistēmas īstenošanas plāns," norāda Plešs.

Jāatgādina, ka depozīta sistēmu Latvijā plānots ieviest 2022. gada 1. februārī.