Kronvalda parkā tapusi iespaidīga instalācija, mudinot sabiedrību domāt par jaunu drēbju iegādes apmēriem

Sintētisko tekstilizstrādājumu sadalīšanās atkritumu poligonos var ilgt līdz pat 200 gadu. Turklāt gandrīz divas trešdaļas visu tekstilšķiedru ir sintētiskas. Iedzīvotāji pret tekstila izstrādājumu lietošanu mēdz attiekties ļoti vieglprātīgi, secina "Latvijas zaļais punkts". Drēbes nopērkamas lēti, dažkārt pat uz svaru, bet atsevišķas sociālās grupas tās saņem bez maksas un izmanto pat apkurē.

"Tas pēc tam nonāk notekūdeņos, upēs, ezeros, jūrās. Pirms velkam maku laukā, trīs reizes padomājam. Ja pērkam, tad mantas, kas ilgi kalpo, nevis T kreklu divas reizes izmanto, un tad tas ir beidzis kalpot. Drēbju kalns simbolizē ik gadu Latvijas tirgū nonākušos tekstila apjomus, kas krājas iedzīvotāju skapjos vai atkritumu poligonos un draud mūs aprakt," sacīja "Latvijas zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.

"Naftas produkti, neatjaunojams resurss. Mikroplastmasa, ko ielaižam upēs, pētījumi parādījuši, ka arī Daugavā tādi ir. Bieži vien cilvēki sakārto drēbes kastēs, lai no tām atvadītos – ziedotu labdarībai, bet pēdējā brīdī tomēr pārdomā," papildināja biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve Dace Akule.

Savukārt modes māksliniece Žanna Dubska skaidro drēbju uzkrāšanu ar emocionālo piesaisti tām. "Ziniet, tas ir tāds emocionālais zārciņš. Tur parasti stāv pirmā randiņa kleita, kāzu kleita, "miņuki" no 8. klases. Arhīviņš! To mēs nevienam nedosim kurināt," viņa dalījās pārdomās.

Tuvākos tekstila atkritumu nodošanas punktus var atrast mājaslapā zalais.lv.

Jāpiemin, ka katru gadu Latvijas tirgū nonāk vidēji 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba. Kā liecina iedzīvotāju aptaujas dati, vairums (69%) jaunu apģērbu iegādājas 1-4 reizes gadā.