Žagars: Labāk ir pieņemt lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, nevis pakāpeniski kaut ko mainīt
Lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Covid-19 ierobežošanai varētu kalpot labāk, nekā tas, ka pakāpeniski tiek kāpināti ierobežojumi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Dailes teātra direktors Juris Žagars.
Viņaprāt, šāds lēmums ieviestu lielāku skaidrību par to, kā sabiedrībai kopumā un arī teātrim vajadzētu strādāt turpmāk. Tāpat tas būtu godīgi pret teātra apmeklētājiem, jo viņi varētu saņemt naudu atpakaļ par biļetēm.
"Pēdējās divas nedēļas no oktobra vidus bija dramatiskas tādā ziņā, ka ārkārtīgi strauji kritās publikas apmeklējums. "De facto" ir ārkārtas stāvoklis, un "de facto" publiskie pasākumi nav atļauti vai nav vēlams, ka tos apmeklē, arī publiskajā telpā gan veselības ministre, gan citi atbildīgie ierēdņi saka – mēs aicināt neapmeklēt publiskos pasākumus. Bet "de jure" mēs neesam slēgti, tātad mums ir jāturpina strādāt, mēs esam valsts kapitālsabiedrība. Tātad strādājam, bet cilvēki reāli nenāk, jo ir aicinājums neapmeklēt publiskus pasākumus. Sanāk nedaudz absurdi, ka faktiski to iespaidu uz sevi amortizē paši cilvēki, jo viņi teorētiski uz izrādi var atnākt, izrāde teorētiski notiek, bet viņi neatnāk un zaudē biļetes naudu. Ja būtu pasludināts ārkārtas stāvoklis, izrādes nenotiek, tad viņiem šī nauda tiek atgriezta," teica Žagars.
Taču kopumā teātra darbību pandēmijas laikā Žagars raksturoja kā labu, jo tas visu laiku ir strādājis, mēģinājumi notika un izrādes tika izrādītas, lai gan līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu daudz kas mainīties un teātra darbībā tas varētu ieviest nelielas korekcijas.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets šodien plāno lemt par ārkārtējās situācijas atkārtotu izsludināšanu, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.
Valdības un Krīzes vadības padomes attālinātā kopsēde būs slēgta un tā sāksies plkst.10.
Sēdes dienaskārtība paredz, ka ministri uzklausīs informāciju par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju un veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un noslodzi. Tāpat tiks uzklausīts ziņojums par Slimību profilakses un kontroles centra kapacitāti.
Dienaskārtībā arī iekļauts rīkojuma projekts "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".
Tāpat kopsēdes dienaskārtībā iekļauts Finanšu ministrijas (FM) ziņojums par priekšlikumiem atbalsta pasākumiem Covid-19 radīto seku novēršanai. FM iepriekš atzina, ka gadījuma, ja atkārtoti tiktu izsludināta ārkārtējā situācija, varētu atjaunot dīkstāves pabalstu izmaksu un subsidēt darba vietas.
Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka gadījumā, ja valdība pieņems lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju, tā stāsies spēkā pirmdien, 9.novembrī. Pēc Kariņa teiktā, patlaban nav zināms, cik ilgi tā varētu ilgt. "Ja valdība pieņems lēmumu, tad ārkārtējās situācijas ilgums būs atkarīgs no tā, kā valstī veiksies ar slimības savaldīšanu," skaidroja premjers.
Lasi vēl – Premjers dziļi neapmierināts ar Viņķeles tempu Covid-19 jautājumos
Tiesa, koalīcijas partneru vidū nav vienprātības par ārkārtējās situācijas izsludināšanas nepieciešamību. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) izteicies, ka priekšlikums izsludināt ārkārtējo situāciju ir pārmērīgs. Viņaprāt, varētu pietikt ar jau ieviesto drošības pasākumu uzraudzību, kontroli un skaidrošanu, gan pieļaujot arī atsevišķu papildu ierobežojumu ieviešanu.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka valdība, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19 izplatības dēļ, varētu vērtēt priekšlikumus apturēt visus organizētos publiskos pasākumus un visas sporta sacensības.
Foto: Covid-19 Latvijā
Tāpat aģentūras LETA rīcībā esošie priekšlikumi liecina, ka Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu atcelt un aizliegt visus organizētos publiskos pasākumus klātienē neatkarīgi no to apmeklētāju skaita un saimnieciskos pakalpojumus, kas saitīti ar izklaidi, kultūru, izstādēm un labsajūtu.
Starp priekšlikumiem ir arī ierosinājums ierobežot pulcēšanos privātos pasākumos, pieļaujot kopā atrasties ne vairāk kā desmit cilvēkiem un ne vairāk kā divām mājsaimniecībām vienlaicīgi. Izņēmums būtu bēres.
Eksperti arī iesaka ierobežot sapulču, gājienu un piketu norisi ārtelpās, atļaujot vienlaicīgi pulcēties ne vairāk kā 50 cilvēkiem. Līdzīgs regulējums jau bija ārkārtējās situācijas laikā pavasarī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
