Jau daudzus gadus uztur dzīvu Latvijas strēlnieku garu. Ielūkojamies Ziemassvētku kauju muzejā
Četrpadsmit gadi pagājuši, kopš "Mangaļu" mājas pamazām pārtapušas par Ziemassvētku kauju muzeju. Tā ir Latvijas kara muzeja apakšvienība, kas ir veidota ar entuziastu rokām. Viens no tiem ir Dagnis Dedumietis. Viņš kopā ar kolēģiem un kaķi Seržantu jau daudzus gadus uztur dzīvu un popularizē Latvijas strēlnieku garu.
"Tai informācijai, kas izskan par latvieti kā par karavīru, pateicoties šim Pirmajam pasaules karam, īpaši Ziemassvētku kaujām, tam ir nozīme neatkarības kara laikā, kad Latvijas armija cīnās par savu valsti," saka Dedumietis. Viņš par Ziemassvētku kauju vietām var stāstīt ilgi ne tikai kā vēstures zinātājs, bet arī kā šā muzeja viens no veidotājiem.
"Šī te teritorija, kas ir muzeja teritorija, bija aizaugusi ar krūmiem, kokiem," stāsta Dedumietis. Viņš kopā ar kolēģiem šeit darbojas kopš 2006. gada, kad te bija vien meži un mežsarga māja "Mangaļi".
"Tas bija liels izaicinājums, meža vidū, nekurienes vidū, kur arī mūsdienās nav zonas mobilajam telefonam, izveidot interesantu vietu, ko cilvēkiem būtu interesanti apmeklēt, pastaigāt apskatīties," atminas Dedumietis.
Pirms pāris gadiem uz muzeju "atnāca strādāt" arī kaķis Seržants. Iespaidīgais un šoreiz nedaudz īgnais runcis seržanta pakāpi ieguva ar apmeklētāju svētību: "Seržanta pakāpe seržants. Tā kā viņš ir strīpains, tad arī instruktoram, kuram visvairāk svītru, ir seržants, līdz ar to tā viņš tika pie sava vārda."
"Būtībā mēs ar kolēģi Ilzi Krīgeri veidojām šo ekspozīciju, tas ir no materiālu atlases līdz gatavai idejai, kā izskatās kopā," Dedumietis stāsta par "Mangaļu" ēkā esošo ekspozīciju, kur ir daudz fotoliecību un arī arheoloģisko atradumu no Ziemassvētku kauju vietām. Ziemassvētku kauju vietas ir ļoti plašas, vienas no ievērojamākajām Pirmā pasaules kara liecībām Baltijā. Atstātās svecītes liecina par to, ka cilvēki novērtē un atbalsta saglabātās vēstures liecības un atmiņas par Latvijas kareivjiem.
