Šogad Latvijā saņemts par 20% vairāk patentu pieteikumu

"Gads ir bijis ļoti dažāds, vienu brīdi uz augšu, vienu – uz leju. Bet, ja mēs skatāmies tagad, tad mēs redzam to tendenci, ka tieši patentu jeb izgudrojumu jomā ir vairāk nekā 20% pieteikumu pieaugums. Un to mēs lielā mērā skaidrojam ar to, ka patenta izgudrošana prasa zināmu laiku, un līdz ar to tās arī ir iestrādnes, kas varbūt ir bijušas iepriekš. Dizaina paraugu aizsardzībā, kas ir izstrādājumu ārējā veidola aizsardzība, arī ir ap 20% pieaugums, taču kritums ir novērojams tieši preču zīmēs. Tātad vai nu uzņēmuma nosaukuma vārdiskā aizsardzībā, vai kāda logotipa izstrādē – tur ir 10% kritums šobrīd novērojams."

Viņš atzina, ka gada laikā iesniegto pieteikumu apmērs bijis mainīgs. "Kad bija pandēmijas pirmais vilnis, mēs redzējām daudz asāku kritumu, un tagad uz gada beigām tas atkal ir atguvies," sacīja Laganovskis.

Laganovskis teica, – tā kā Latvijā cilvēki ir dažādi, arī izgudrojumi ir ļoti dažādi. Aptuveni puse visu izgudrojumu Latvijā nāk no augstskolām un institūtiem, aptuveni 30% nāk no individuālajiem izgudrotājiem un 20% – no uzņēmējiem vai juridiskām personām. "Mēs vienmēr cenšamies strādāt pēc iespējas vairāk pie tā, lai mūsu uzņēmumi aizsargātu savus izgudrojumus un ražošanu attīstītu ne tik daudz individuālie vai universitātes," viņš bilda.

Taujāts, vai Patentu valdes dienaskārtībā ir nonācis kāds izgudrojums saistībā ar Covid-19, viņš teica, ka nevarot to atklāt, jo pirmie mēneši jebkuram izgudrojumam ir slepeni, lai neviens to nevarētu uzzināt. "Patentu jomā ir prioritātes gads, kurā patents ir slepens, un tā īpašnieks vai pieteicējs var izvērtēt, vai to vēlāk aizsargāt arī citās valstīs. Ļoti būtiski atcerēties, ka patents ir spēkā tikai tajā teritorijā, kur pieteikts -, ja pieteikts ir Latvijā, tad ir spēkā šeit, bet, piemēram, Igaunijā un Lietuvā vēlāk, kad tas kļūs publisks, varēs brīvi ražot un izmantot. Līdz ar to arī ir šis slepenības periods," skaidroja Patentu valdes direktors.

Prioritātes gada laikā var izvērtēt, vai pietiek ar patenta reģistrāciju Latvijā jeb nepieciešams to reģistrēt arī citās valstīs. Izvērtējot, kurā valstī patentu reģistrēt, jābūt stratēģijai, pauda Laganovskis. Tāpat būtiski saprast, kas ir konkrētā patenta novitāte. Šim nolūkam palīdz patenta iztulkošana angļu valodā, lai Patentu valde to varētu nosūtīt uz Eiropas organizāciju, kur ir vairāk nekā 4000 ekspertu, kas sniedz informāciju – patents ir pilnībā jauns vai nav, un kas ir novitāte. Patlaban aptuveni 40% pieteicēju izmanto šo iespēju, no kuriem 60% ir jauni un netklāti izgudrojumi, ko var aizsargāt citās pasaules valstīs. Ja patents ir pilnīgi jauns, tad Patentu valde palīdz ar izmaksām, ja tā īpašnieks vēlas izgudrojumu reģistrēt ārvalstīs. Pieejama arī patentu datubāze ar infromāciju par patentiem, kas ir spēkā Latvijā.