Ģimenēm Latvijā no jaunā gada būs pieejami bezmaksas psihoterapijas seansi
No jaunā gada katrai Latvijas ģimenei ar bērniem būs pieejams psihoterapeits – šādu projektu apstiprināšanai Eiropas Komisijā virza Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, vēsta "900 sekundes".
Jo ilgāk turpinās pandēmija, jo lielāks cilvēku skaits izjūt psiholoģisko diskomfortu un vēršas pēc palīdzības. Visvairāk cieš ģimenes ar bērniem, kuru dzīves ritms nu ir pilnībā mainīts. Ar psihoterapijas seansiem ģimenēs cer mazināt agresiju un vardarbības risku, kas šajā sarežģītajā laikā krasi pieaug.
"Uz ģimeni mums ir jāskatās kā uz vienotu sistēmu. Ja kādam no šīs sistēmas elementiem rodas būtiskas psiholoģiskas problēmas vai veselības traucējumi, tas ietekmē visu sistēmu kopumā. Piemēram, darba zaudēšana. Ja viens no apgādniekiem zaudē darbu. Tas ietekmē gan partneri, gan arī bērnus tas var ietekmēt, kuriem parādās lielāki ierobežojumi. Ir ļoti daudz trauksmes reakciju, kuras nemaz tik viegli nav pārvarēt."
Viena no bezspēcības izpausmēm ir vardarbība. Pēc statistikas datiem, policijas izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem šogad ir pieaudzis līdz 9000 gadījumu, un tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ceļ trauksmi. Lai uzlabotu situāciju, sākot ar jauno gadu visā Latvija 420 ģimenēm, kurās ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, varēs saņemt 10 bezmaksas psihoterapijas seansus.
"Šie kritēriji nav stingri atrunāti. Tajā brīdī, kad ģimenes pie mums vērsīsies saistībā ar grūtībām attiecību jomā, par konfliktiem ģimenē, mēs, iepazīstoties ar situāciju, arī, visticamāk, cerams, piešķirsim šo bezmaksas pakalpojumu."
Eiropas finansētajā projektā psihoterapija būs pieejama 70 pusaudžu grupām, kuri piedzīvo vecāku šķiršanos vecumā no 12 līdz 18 gadiem.
"Vecāku šķiršanās process ir ārkārtīgi sāpīgs, traumatisks process visiem, bet, ņemot vērā, ka mēs pilnīgi visiem Latvijas bērniem palīdzēt nevaram, mēs vērtējām vecumu, kad bērns var ar psihoterapeitu strādāt un arī gūt no tā labumu sev, savai tālākai turpmākai dzīvei," norāda Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Gulbe.
Psihoterapeitu vērtējumā, Covid-19 pandēmija cilvēka psihei ir pilnīgi kaut kas jauns. Visa pasaule atrodas ilgstošā un viltīgā krīzē. Pandēmijai ir raksturīgi līdz šim nepieredzētie zaudējumi. Piemēram, nevar aiziet uz iemīļoto kafejnīcu, teātri, izrādi, koncertu, aizbraukt atvaļinājumā, ir neziņa par darbu.
"Mēs pat neapzināmies, ka sērojam par to. Ka mēs reāli atrodamies hronisko zaudējumu izraisītās sērās. Un kāpēc mēs to tā neatpazīstam? Tāpēc, ka mums nav iepriekšējās pieredzes. Mēs varam sērot par tuvinieka, darba zaudēšanu. Bet šajā krīzē mums ir jāmācās no jauna sevi saprast."
Protams, vairākums sabiedrības atradīs adaptēšanās stratēģijas jauniem apstākļiem. Bet daļa bez psiholoģiska atbalsta var iegrimt agresijā un depresijā, un tad visai sabiedrībai nāksies cīnīties ar daudz smagākām sekām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
