Gultas neārstē! Slimnīcās trūkst ārstu, medmāsu un sanitāru

Tuvojamies Latvijas veselības sistēmas kapacitātes slieksnim – slimnīcās trūkst nevis gultu, kur slimos izguldīt, bet gan cilvēku, kas varētu Covid-19 pacientiem palīdzēt.

Oļegs Šuba ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Gaiļezers" Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs. Viņa pārziņā ārstējas "smagākie" Covid-19 pacienti. Pats ārsts ir pārguris pēc dežūras un intervijai nav spēka, bet piekrīt izrādīt telpas.

Nodaļa ar 16 vietām ir gandrīz pilna, divi pacienti pat gaida rindā. Atpakaļceļš no šejienes ir, bet reti. Biežāk – skarbi, bet, ja kāds nomirst, atbrīvojas vieta nākamajam.

Gandrīz ik vakaru ziņās stāsta par slimnīcu kapacitāti jeb robežu, aiz kuras visiem vairs palīdzēt nevarēs. Latvija šim slieksnim strauji tuvojas. To grūti iztēloties, jo liekas – vai tiešām vietu nav vairāk. Bet jāsaprot, ka gultas jau neārstē. Galvenā problēma ir cilvēku trūkums – ārstu, māsu un pat sanitāru.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir galvenā Covid-19 pacientu ārstniecības vieta Latvijā. Šeit pietrūkst 140 ārstu un 120 māsu jeb aptuveni desmitā daļa visu vakanču. Procentuāli vēl vairāk trūkst māsu palīgu un sanitāru, – piektā daļa. Turklāt vīruss nešķiro – slimo arī mediķi. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā inficēti 117 darbinieki, vēl 100 atrodas karantīnā.

Līdz tam, ka inficētie ārstē citus inficētos, Latvija vēl neesot nonākusi, bet arī šāds scenārijs, kas citviet pasaulē jau lietots, nav izslēgts, ja mediķu spēki izsīks.

"Ārstu un māsu sabiedrībā šī ir bezprecedenta ārkārtas situācija, bet visi pieņēmuši situāciju un strādā, cik nepieciešams, lai palīdzētu. Tas ir jāsaprot, bet arī viņi ir cilvēki.  (…) Mēs nevar aiztaisīt slimnīcu kā aiztaisa veikalu, tāpēc palīdzību sniedzam un turpināsim, bet tas notiek uz pārslodzēm. Cik ilgi var turpināties – neviens neatbildēs, bet cilvēki nogurst," atzina RAKUS ārstniecības direktors Haralds Plaudis.

Arī studenti un brīvprātīgie neglābj situāciju. Jāprot kaut vai pats pamats – pareizi saģērbties un noģērbties, citādi no vēlmes palīdzēt var izvērsties tikai lielāks ļaunums. Turklāt uz palīgiem paļauties nevar – vajag personu, ar ko rēķināties 24 stundas septiņas dienas nedēļā, nevis tad, kad brīvprātīgajam ir ērti "pieskriet". Darba apstākļus sarežģī aizsargtērpi, kas esot kā piecas reizes dienā ieiet pirtī.

"Vajadzētu katram dīvāna ekspertam saģērbties aizsargtērpā, trīs stundas pavadīt un izstāstīt sajūtas – karstā joga tā ir!" sprieda RAKUS ārstniecības direktors.

Par laimi, labākā situācijā patlaban ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Tur inficēto ap 50 līdz 60, tikpat ir karantīnā.

"Salīdzinot ar slimnīcām, mums mazāk saslimušo. Iespējams, kontakta ilgums īsāks. Nav vairāk slimības lapu kā citus gadus, un mums izdevies samazināt vakanču skaitu, nav problēmas nodrošināt brigāžu darbu," atzina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.

Veselības ministrija slimnīcām cenšas palīdzēt ar anketu, kur kopš pavasara aicina atsaukties mazāk noslogotus mediķus – tā atrastas trīs māsas, kas darbu uzsākušas, vēl atsevišķas personas ir sarunu procesā. Otrs pasākums ir mediķu atgriešana nozarē. Ir neliela interese, kas ir pozitīva tendence. Tieši māsām Veselības ministrija gatavo intensīvu kursu, jo slimnīcām nav kapacitātes mācīt šīs personas.

Veselības ministrijā arī cer, ka motivators būs 100% piemaksas ārstniecības personālam, ko otrdien, 8. decembrī, skatījusi valdība. Sarunā ar TV3 ārsti gan bija skeptiski – pārgurumā, kad nāk miegs, arī piemaksas var nepaglābt. Ieskaties šeit: Līdz 100% apmērā no mēnešalgas palielina piemaksas Covid-19 ierobežošanā iesaistītajiem mediķiem

Veselības ministrija 8. decembrī paziņojusi, ka neizslēdz ārkārtējās medicīniskās situācijas izsludināšanu valstī. Tas dotu iespēju ierobežot plānveida palīdzību, lai primāri nodrošinātu neatliekamos un Covid-19 pacientus. Lasi vēl: VM pārstāve: Iespējams, būs jāizsludina ārkārtas situācija veselības aprūpes jomā