18% Latvijas skolēnu mājās nav pietiekami labas datortehnikas, lai kvalitatīvi varētu mācīties

Lielākā problēma ir tieši reģionos, kur daudzbērnu ģimenēs mēdz būt tikai viens dators vairākiem bērniem. Valsts sola papildu datorus pašvaldībām piegādāt šā mēneša laikā, bet eksperti brīdina, – jau tagad katrā klasē ir bērni, kas tehnikas trūkuma dēļ mācībās atpaliek, un sekas ilgtermiņā var būt ļoti satraucošas.

Lai uzlabotu tehnoloģisko nodrošinājumu skolās, augustā valdība lēma par 3,97 miljonu eiro piešķiršanu portatīvo datoru iegādei. Par šo summu ir iegādāti vairāk nekā 6200 portatīvie datori, kurus pašvaldībām sāka nodot šomēnes, un līdz decembra beigām arī paredzēts visus izsniegt. Taču Pašvaldību savienība uzskata, ka valsts rīcība esot novēlota – daudzās ģimenēs bērnu mācību līmenis jau pamatīgi krities. Vissmagāk cieš daudzbērnu ģimenes, kur uz vairākiem bērniem ir tikai viens dators, ar sliktu interneta pieslēgumu, kas neļauj pilnvērtīgi apgūt vielu un iedragā arī skolēnu personību.

"Mums veidosies skolēnu grupa, kurai būs vājāks novērtējums, proti, pieaugs atbirums. Sekas var būt tādas, ka skolēns sāk zaudēt ticību sev, savām iespējām, tas visvairāk būs tām ģimenēm, kas ir maznodrošinātas," saka Latvijas Pašvaldību Savienības pārstāve Ināra Dundure.

Pašvaldību savienības aprēķini liecina, ka portatīvo datoru trūkst vai arī ierīces ir pamatīgi novecojušas 36% pedagogu un 18% skolēnu. Ja pedagogi vēl var izmantot skolas stacionāros datorus, kas iepriekšējos gados iepirkti, tad ģimenēs situācija ir sarežģītāka.

Kamēr valsts palīdzība ir lēna un birokrātiska, pašvaldības meklē atbalstu pie uzņēmējiem. Piemēram, Iecavas novadā vietējais uzņēmums, nodrošinās 15 daudzbērnu ģimenes ar datoriem 6000 eiro vērtībā, un pašvaldība aicina arī citus uzņēmumus palīdzēt skolām. No valsts Iecavas pašvaldība šogad saņēma 7 planšetdatorus, bet ar to bija par maz.

"Katrā klasē ir ģimene, kurā izglītojamais nevar pilnvērtīgi strādāt, jo datortehnika ir vai nu nolietota, vai interneta problēmas. Bieži vien tas pat ir telefons, kas ir saziņas līdzeklis, bet ar to nevar ilgstoši pilnvērtīgi strādāt," norāda Iecavas novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Vija Ieleja.

Līdz ar to milzīgs psiholoģiskais slogs ir ne tikai skolotājiem, kas paši viens otram tagad palīdz apgūt datorprasmes, bet arī nabadzīgāko ģimeņu skolēniem, kas pārdzīvo, ka trūkuma dēļ nespēj mācīties. Iecavas pārstāve pauda bažas, ka problēmu varētu saasināt reģionālā reforma – mazos novados administrācijai daudz vairāk izfiltrēt, kurām ģimenēm sniegt atbalstu, lielās pašvaldības problemātiskās ģimenes "pazūd".

Ilgtermiņā trūcīgāko skolēnu var pamatīgi atsaukties uz Latvijas darba tirgu, brīdina prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos.

"Pasaules ekonomiskā foruma pētījums iezīmē, ka pēc pieciem gadiem faktiski visām esošajām darba vietām 50% no esošajiem darbiniekiem būs nepieciešamas jaunās prasmes, jau tagad ir zināms – tie, kas tagad strādā, viņiem būs jāapgūst jaunas digitālās prasmes, lai noturētos darba tirgū, nav runas par izaugsmi," bilst Valsts prezidenta padomniece Ieva Ilvesa.

Labā ziņa – Eiropa no struktūrfondiem 2021.-2027. gadam plāno dalībvalstīm atvēlēt līdzekļus tieši digitālo prasmju spodrināšanai, ierīču iegādei, Latvijai paredzēti 400 miljoni eiro. Taču ekspertu ieskatā, kamēr naudu apgūs, daudzi skolēni jau būs "izmesti no laivas".