Aptauja: aptuveni trešdaļa iedzīvotāju neuzticas nevienai no svarīgākajām Latvijas institūcijām

Vismazāk institūcijām uzticas tieši Latvijas nepilsoņi un cilvēki ar zemiem ienākumiem.

Pēc aptaujas autoru paustā, Latvija joprojām ir raksturojama kā sabiedrība, kurā ir zems savstarpējās uzticēšanās līmenis. Tikai 32% no Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka vairākumam cilvēku var uzticēties. Tas ir maz, ja Latviju salīdzina ar Eiropas Ziemeļvalstīm, norāda autori. Tomēr uzticēšanās citiem cilvēkiem pieaug, ja salīdzina pašreizējo uzticēšanās līmeni ar deviņdesmitajiem gadiem.

Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs izjūt aizvainojumu pret Latvijas valsti, turklāt šāda sajūta ir īpaši liela nepilsoņu vidū.

Kā pozitīvu tendenci autori izceļ pieaugošu cilvēku skaitu, kuri uzskata, ka viņu balsij ir nozīme. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij ir nozīme viņu pašvaldībā, gandrīz puse tic savai ietekmei Latvijā, bet joprojām mazāk nekā katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jūtas ietekmīgs Eiropas Savienībā.

Latvijas iedzīvotāji šobrīd raksturojami kā pilsoniski pasīvi – tikai 14% iepriekšējo divu gadu laikā bija piedalījušies kāda sabiedriskā apspriedē, piketā, ziedoja savu laiku sabiedriski svarīgai problēmai, parakstīja sabiedriski svarīgu vēstuli vai sazinājās ar ievēlētajiem deputātiem. Visapātiskākā sabiedrības daļa ir cilvēki ar pamatizglītību, kā arī Latvijas nepilsoņi. Visaktīvākā – cilvēki ar augstāko izglītību.

Aptaujā arī iezīmējies, ka Latvijas iedzīvotāji vēlētos plašākas līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā. Īpaši populāra ir iecere par pašvaldību līmeņa referendumiem.

Ievērojama daļa – 41% – no Latvijas iedzīvotājiem būtu gatava veltīt savu laiku tam, lai piedalītos vairāku dienu apspriedēs, meklējot risinājumu kādai sabiedriski svarīgai problēmai. Citās Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs tā sauktie deliberatīvie pasākumi ir jauns veids, kā pēc loterijas principa iesaistīt lēmumu pieņemšanā cilvēkus, kuru viedokļi un pieredzes publiskajā telpā ir maz pārstāvēti.

Vienlaikus Latvijas iedzīvotāju viedokļi dalās par to, vai par dalību šādās apspriedēs būtu jāsaņem samaksa.

Aptaujā secināts, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem der apspriedes, referendumi un vēlēšanas internetā, taču klātienes apspriedēm, referendumiem, vēlēšanām joprojām ir priekšroka. Izņēmums šajā gadījumā ir jaunieši.

Aptaujā piedalījās 1013 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās visos Latvijas reģionos. Aptauja tika veikta no 30. oktobra līdz 10. novembrim.