"Pēc‑Ušakova ēras" koalīcija Rīgā konfliktē ar valdību: Covid‑19 palīdzības miljonu dalīšanu sauc par nesaprātīgu

Nepilni divi miljardi. Tik Latvijai pieejams Eiropas atveseļošanas fondā. Mūsu uzdevums – piedāvāt darbus, ko par šo naudu esam gatavi paveikt. Rīga ar tās palīdzības cerēja kaut daļēji sakārtot savu satiksmi. Kopā ar valsti – vēlmes bija piecu miljardu apmērā. Satiksmes projektiem iesākumā atbalstam esot solīti 700 miljonu eiro. Gāja mēneši un summa būtiski ruka. Beigās valstij 147, Rīgai 136 miljoni eiro.

Ja pēc Nila Ušakova (S) ēras beigām valdības koalīcijai līdzīgā partiju vienādojuma ienākšana galvaspilsētā solīja ciešu sazobi ar Krišjāņa Kariņa (JV) kabinetu, prakse parāda gluži citu ainu. Covid-19 atbalsta naudas dalīšana uzšķīlusi dusmas Rīgas domē. Galvaspilsētā domā – izvēlēti nepareizie darbi, kas nav svarīgākie.

Satiksmes ministrija no Covid-19 fonda lauvas tiesu tērēs Bolderājas virziena vilciena līnijai. Elektrifikācija maksās 21 miljonu. Par 18,7 miljoniem Bolderājas dzelzceļam pielāgos Zasulauka staciju. Par 74,4 miljoniem pirks septiņus speciālus bateriju vilcienus – tie akumulatorus uzlādē braucot pie vadiem un tad kādu laiku spēj kustēties bez pieslēguma tīkliem.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (AP) norāda, ka Bolderājas dzelzceļš nav bijusi Rīgas prioritāte. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns (LRA) naudas dalīšanas laikā neesot manījis, ka Satiksmes ministrijai būtu konkrēti kritēriji, ko naudas dalīšanā piemērot. Savukārt Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) ironizē, ka Rīgas plānotā metrobusa izveide diez vai būs ekoloģiski labākais projekts. Rīgas domes iecerētā jaunā Dreiliņu virziena metrobusa līnijai izmaksās 40 miljonus eiro.

Par 49 miljoniem Satiksmes ministrija piedāvā rekonstruēt sešas dzelzceļa stacijas jeb kā moderni tiek saukts – mobilitātes punktus, kur satiktos vilciens, tramvajs un citi sabiedriskie transporti – Sarkandaugava, Šķirotava, Dauderi, Bolderāja, Ziemeļblāzma, Zemitāni, kā arī Carnikava un Saulkrasti.

Smiltēns kritizē – arī šie punkti nav izdevīgi Rīgai, bet tikai "Latvijas dzelzceļam", kas var sakārtot savu infrastruktūru. Galvaspilsētas intereses būtu radīt šādus punktus uz Rīgas robežas Berģos, Olainē un citur. Ārpus Rīgas dzīvojošie tur atstātu savus auto un tālāk brauktu ar vilcienu vai, piemēram, pagarināto vienu tramvaja maršrutu no Garkalnes virziena. Tas arī tika piedāvāts ministrijai, bet akceptu neguva.

Bet šis nav vienīgais Rīgas un Valdības koalīciju konflikts. Kad pagājušajā gadā ministri meklēja naudu, lai nodzēstu krīzes ugunsgrēku medicīnā, Finanšu ministrija nolēma mainīt pašvaldību iekasētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa proporciju. Ja līdz tam vietvaras sev varēja paturēt 80%, no šī gada tie ir 75%. Absolūtos skaitļos Rīgai tas nozīmē starp 40 un 50 miljoniem eiro mazāk.

Bet priekšā ir vēl asāki strīdi. Drīzumā būtu jāizlemj kā notiks Eiropas naudas dalīšana nākamajā periodā – pēc 2027.gada. Rīgas mēra apvienības "Attīstībai/Par!" biedra vadītajā VARAM ministrijā izskata iespēju Latviju dalīt divās daļās – mazattīstīto grupai piekritīgā pārējā Latvija, kas turpinātu saņemt Eiropas fondus, kam nepieciešams tikai 15% līdzfinansējums un Rīgas reģions, kas tiktu pielīdzināts vidēji attīstīto valstu kategorijai. Un Rīgai Brisele varētu atbalstīt tikai pusi no projektu summām. VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits apstiprina – par nākotnes pieejas izvēli jāizšķiras šajā vai vēlākais nākamajā gadā.