Norāda uz atbalsta trūkumu skolēnu datoru programmu iegādēm

Ronalds ir viens no daudzajiem Saldus iedzīvotājiem, kurš izpalīdz iedzīvotājiem jautājumos, kas saistīti ar datortehniku. Pie viņa vēršas arī vecāki, kuri meklē alternatīvu risinājumu oficiālo programmatūru iegādei, kas viņiem esot par dārgu.

Ronalds

Palīdz instalēt programmas

Šajā gadījumā "bezmaksas izglītība" ir tīri teorētiska. Ja ir attālinātās mācības, tad skolēniem nepieciešama dažāda programmas. Varētu iegādāties mācībām nepieciešamo programmatūru, lai nebūtu jāiet pa kreisajām lapām. "Windows 10" maksā no 60 eiro, "Office" 2007. gada ap 70 eiro maksā, "Windows 7" var dabūt no 20 eiro. Tas vēl būtu normas robežās. Vecākiem, kuriem jāaprīko vairāku bērnu datori, nevar šādas summas atļauties. Kāpēc tam nav atbalsts?

Mārtiņa Reimaņa pārstāvētais uzņēmums Baltijas valstīs izplata programmatūras IT uzņēmumiem. Viņš atgādina, ka pirms vairākiem gadiem veiktā aptaujā noskaidrots, ka nelegālas programmas izmanto ap 40 procentiem Latvijas iedzīvotāju. "Ja kādreiz programmatūru pirka un "tas bija mans", tad tagad visa IT industrija sliecas uz to, ka programmatūra ir kā pakalpojums. Tas ir abonējams saturs, kas sevī iekļauj arī dažādus pakalpojumus," raidījumam stāsta Reimanis.

Topošā pirmklasnieka tētis Aigars norāda uz apburto loku – skolās lielākoties tiek mācīts strādāt ar maksas programmatūru, ignorējot bezmaksas iespējas.

Aigars

Tētis

Lobējam vienu programmatūru ražotāju, mācam to skolā, ieviešam ofisos, valsts pārvaldē, tādējādi paši veidojam apburto loku, no kura netiekam ārā. Cilvēks pēc skolas strādā tikai ar vienu vidi – "Windows", "Office". Kad viņu pieliek pie "Linux", "Open office" viņš saka, ka neko nemāk. Vai nebūtu prātīgāk darīt otrādi, lai šo maksas programmatūras mācības veic maksas programmatūras ražotājs, šādā veidā sevi lobējot.

Izglītības ministrijā norāda, ka pašvaldības atbildīgas par programmatūras nodrošināšanu skolām. Tāpat vietvarai esot jārūpējas par to pieeju skolēniem. Likumdošanā neesot noteikts, ka visiem jāstrādā "Microsoft" platformā.

Kaspars Veldre

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis

Izglītības programmas Latvijā veidotas tādā veidā, ka tas neprasa konkrētas programmatūras iegādi, var izmantot arī brīvpieejas programmatūru. Kā rāda pašreizējā situācija, lielākā skolu daļa izvēlas "Microsoft" programmatūru. Tas ir decentralizēts risinājums. Katra pašvaldība pati lemj par programmatūru izmantošanu, ministrija nav veikusi aptauju, lai noskaidrotu, vai pašvaldības skolēniem ir piedāvājušas atbalstu ar programmatūru. Zinām, ka Rīgas skolēniem ar to nevajadzētu būt problēmām. Ar šādiem jautājumiem jāvēršas savā pašvaldībā.

Evita jau 30 gadus dzīvo Čikāgas tuvumā. Viņas bērni mācās 3., 6., 10. klasē. Skola tiek finansēta no nekustamā īpašuma nodokļa, tomēr par katru planšeti vēl papildus bija jāsamaksā 50 dolāru. Planšetes ir skolas īpašums.

Evita

Dzīvo Čikāgā

Mēs dzīvojam samērā labā skolu rajonā, kur skolas dod bērniem "Apple" planšetes, ko viņi izmantoja jau pirms Covid-19. Mazajām klasēm gan tā nebija, viņi dabūja planšetes pagājušā gada martā, kad it kā skolu "aizslēdza". Viņiem ir gan "Zoom" zvani, gan lieto "Google Classroom", gan citas. Caur šīm aplikācijām viņi komunicē ar skolotājiem, iesniedz darbus. Lielākoties tiešām tiek lietoti "Google" produkti, ne tik daudz "Microsoft".

Evitas astoņus gadus vecais bērns kopš septembra gadu dienu apmeklējis skolu. Izglītības iestādē veikta neliela pārbūve, lai klases sadalītu mazākās klasēs. Tiek ierobežots skolēnu skaits telpā. Skolēni visu dienu pavada vienā telpā, kur arī pusdieno. Atsevišķas mācību stundas tiek organizētas ārpus telpām.