Baltinavā 1. septembris aizvadīts ar rūgtuma pieskaņu. Skolā slēgts vidusskolas posms
Tikai dažus kilometrus no Krievijas robežas esošajā Baltinavā 16 pirmklasnieki saposušies, lai sāktu skolas gaitas.
Šīs izglītības iestādes vēsture stiepjas atpakaļ līdz pat 19. gadsimta otrajai pusei. Pēdējās desmitgadēs šeit allaž īpaši turēta rūpe, lai bērnus audzinātu patriotiskā, latgaliski latviskā garā. Šodien šeit samērā saldsērīga noskaņa.
No vienas puses, svētki, no otras puses, šis ir pirmais mācību gads, kad vēsturiskā Baltinavas vidusskola nes tikai pamatskolas nosaukumu. 10., 11. un 12. klases šeit vairs nav.
Lieli svētki ģimenē. Pirmā klase. Saviļņojums, gaidas un cerības, ka viss izdosies. Tas, ka nav vidusskolas… Protams, vienmēr jau sāpīgi, ka kaut ko slēdz.
Cik mēs varējām, mēs cīnījāmies, bet ne jau vienmēr ar runāšanu var kaut ko panākt. Mēģinājām veidot dialogu, kaut kādas atkāpes sarunāt, bet bez panākumiem diemžēl.
Es ceru, ka šie būs stipri posmi. Sākumskola un pamatskola, pēc tam jau kaut kur būs jādodas. Vai nu uz Rēzeknes pusi, vai nu uz Balvu pusi, vai kaut kur tālāk.
Diemžēl tas ir neizbēgami. Cilvēku paliek mazāk ne tikai Baltinavā, bet arī visā Latvijā.
Ja ieskaita pirmsskolas izglītību, kas arī atrodas šajā pašā mājā, tad šeit mācās vairāk nekā 120 bērnu. Pašā pamatskolā 81 skolēns. Brauc no tuvākiem un tālākiem ciemiem.
Man kā skolotājai, kuru sākusi strādāt no 1984. gada Baltinavas vidusskolā, protams, ir ļoti skumji. Kad mainīja skolas nosaukumu asariņa saskrēja acīs, bet nu… neko darīt. Dzīve iet uz priekšu!
Demogrāfija ir nepielūdzama. Baltinavas pamatskolā visa devītā klase ir divi zēni vien. Esot tukšuma sajūta, kaut vai sporta stundas interesantākas, kad klāt būtu arī vidusskolēni.
Es domāju, kas tas ir slikti. Varēja atstāt. Aizgāja arī mani draugi prom no šīs skolas uz citurieni, piemēram, uz koledžām mācīties. Būtu jau labāk, ja atstātu.
Mācīties tālāk es domāju iet uz Malnavas koledžu. Un tur sākt jaunu dzīvi, nezinu, kā vēl pateikt.
Ir bēdīgi, jo lielākā daļa jauniešu izbrauks no Baltinavas. Baltinava paliks tukšāka. Varbūt arī gribētos palikt savā dzimtajā vietā līdz 12. klasei. Tāda tukšuma sajūta skolā. Likās, ka to bērnu nebija daudz vidusskolā, bet tomēr viņi bija.
Baltinavas pamatskolai tagad arī jauna direktore, kura aizstājusi ilggadējo vadītāju Imantu Slišānu. Skolas jaunā saimniece atzīst, ka lauki kopumā kļūst tukšāki. Jau desmitgadēm ilgs process. Demogrāfija, ekonomika un arī drošība, jo sevišķi pēdējā laikā ar droniem virs galvas. Cerība gan atmesta netiek.
Mazums, kaut kas mainās! Mazums, mums paliek vairāk bērnu, un, mazums, mēs atgūstam mūsu statusu kā vidusskola. Tas jau ir atkarīgs lielākoties no bērnu skaita. Mazums, mēs spējam pa gadiem pagriezt šo visu jaunā līmenī un atgūs tos burtiņus priekšā nedaudz savādākus. (TV3 Ziņas: Cerības nav pazudušas?) Nē, absolūti! Ja jūs domājat, ka mums te viss, droni lido un cerība mirst, nē! Šeit ir ļoti spēcīgi cilvēki, ar spēcīgu raksturu, ar spēcīgām saknēm, ar spēcīgu raksturu, ar spēcīgu patriotismu, lokālpatriotismu. Līdz ar to mūsu cerība nemirst!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
