Latvijas daba turpina pārsteigt: pēdējo gadu laikā pētnieki atklājuši pussimtu jaunu sugu

Īpaši tīros ezeros noteikti ir laba vieta, kur skatīties, kā sokas Latvijas biotopiem. Tāpat arī upēs, kas tiek dēvētas par nelielām attīrīšanas iekārtām. Tomēr tās veic lielu darbu, lai saglabātu Latvijas dabu labākajā stāvoklī.

"Mani dzīves mazie prieciņi. Šādi izskatās upes pērlene, ļoti, ļoti reta un īpaši aizsargājama gan Latvijā gan citās valstīs," stāsta pētniece Lauma Vizule-Kohovska.

Dabas pētnieki četru gadu laikā apzināja to, kas ir saglabājies Latvijas dabā, ezeros, upēs, pļavās un mežos.

"Tas projekta lielais mērķis ir apzināt šos Eiropas nozīmes biotopus Latvijā. Tas ir kā mājasdarbs katrai Eiropas Savienības valstij, apzināt cik, kas daudz ir un jāsniedz ziņojums reizi sešos gados," norāda Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Irisa Mukāne.

Četru gadu laikā apsekojot upes, ezerus, pļavas, purvus un mežus pētnieki ir paveikuši ievērojamu darbu. Rezultātā ir ir atklātas 52 jaunas sugas, kas līdz šim nebija zināmas.

"Tas pienesums ir divas nebijušas augu sugas, septiņas sūnu sugas, 12 ķērpju sugas, 15 gļotsēņu un 16 sēņu sugas." Tieši projekta pēdējā jeb 2020. gadā pētnieki atklāja lielāko skaitu līdz šim nezināmo sugu.

"Iespējams, pēdējā gadā eksperti bija tik labi kalibrējušies, guvuši šo zināšanu bāzi, ka vienkārši spēja saskatīt vairāk un ātrāk kaut ko tādu, kas ir netipisks un neredzēts, jo ir jābūt laba līmeņa speciālistam, lai saprastu, kas kur atrodas."

Dabas skaitīšana ir ļoti ietilpīgs process. Katra no atklātajām augu vai dzīvnieku sugām sniedz ieskatu Latvijas dabas bioloģiskajā daudzveidībā.