Vāc parakstus, lai valsts finansē terapijas bērniem ar autiskā spektra traucējumiem

Bērniem ar autismu ir grūtības sazināties, iesaistīties saskarsmē, reaģēt uz sadzīviskām situācijām. Bieži vien ir pastiprināts vai pavājināts sensorais jutīgums, ir runas defekti, vai bērns nerunā vispār. Ja autismu atklāj agrīni, traucējumus var mazināt. Taču šķērslis Latvijā – vajadzīgs terapija maksā dārgi.  No Bērnu slimnīcas aptaujātajām ģimenēm, kurās ir bērni ar autismu, puse nespēj atļauties ārstēšanu. Trešdaļa tām tērē vairāk par pusi no ģimenes ikmēneša budžeta, bet 20% vecāku par bērnu terapijām maksā vairāk nekā 400 eiro mēnesī.

"Valsts atbalsta šiem bērniem viņu veselības vajadzībām praktiski nav Latvijā, tamdēļ ir šī "manabalss.lv" iniciatīva par paraktu vākšanu, lai šiem bērniem Latvijā līdzīgi kā citiem bērniem, kuriem ir veselības problēmas, būtu valsts apmaksāta un organizēta veselības aprūpe, sociālās rehabilitācijas un izglītības pakalpojumi, kas ir vajadzīgi šiem bērniem," norāda  "Bērnu slimnīcas fonds" valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.

Līdz šim no Veselības un Labklājības ministrijām neesot bijuši praktiski centieni panākt reālu finansējumu. Sūtīti lūgumi arī Saeimai un valsts prezidenta kancelejai.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Autisma kabineta klīniskais psihologs Laila Pāpe norāda: "Ja vecākam nav līdzekļu, bērns vienkārši nesaņem šo pakalpojumu. Tas būtu tikai taisnīgi, ja bērni, kuriem var palīdzēt, ja bērni, kuru prasmes var attīstīt, saņemtu palīdzību. Mēs taču vedam bērnu pie acu ārsta, ja ir slikta redze un mēs viņam nodrošinām brilles. Kāpēc mēs nenodrošinām bērniem ar autiskā spektra traucējumiem līdzīgu pakalpojumu, kas palīdzētu viņu grūtībām."

Lielai daļai bērnu ar autismu šobrīd palīdz vien ziedotāji. Bērnu slimnīcas fondā trīs gados par vairāk nekā 250 000 eiro palīdzēts četriem simtiem bērnu. Taču palīdzības lūdzēju skaits ir lielāks nekā ziedotāju iespējas.

"Tas nesniedz garantiju vecākiem, vai viņi varēs atļauties rīt savam bērnam nepieciešamo terapiju vai nevarēs. Un tad ir šīs situācijas, kad sasniegts brīnišķīgs rezultāts, bērns ir gājis uz terapijām, sācis runāt, attīstība progresē, un tad var iestāties brīdis, kad nav finansējuma, lai šo progresu un bērna nākotnes izredzes varētu realizēt," saka Dambiņa.

Bērnu slimnīcas fondā domā, ka vispirms valsts finansējumu varētu piešķirt bērniem ar autismu vecumā līdz septiņiem gadiem. Tad var sasniegt vislabākos rezultātus. Aptuvenie aprēķini, – lai terapiju ik nedēļu nodrošinātu 100 bērniem, vajadzīgs vismaz pusmiljons eiro gadā.

"Ar šo darbu, ar šīm terapijām bērns var aiziet uz bērnudārzu, var sākt sarunāties, sākt socializēties, veidot attiecības, kas šiem bērniem ir pati grūtākā lieta. Viņiem ir iet uz skolu un iekļauties, ir nākotnes iespēja. Un arī vēlāk iespēja iekļauties darba tirgū. Ja šīs palīdzības nav, tad šie bērni paliek bez šīm visām iespējām dzīvē," norāda Dambiņa.

Latvijā šobrīd reģistrēti 670 bērnu ar autismu, taču realitātē to esot krietni vairāk, jo pat autisma diagnosticēšana nav valsts apmaksāta.