Iepriekš paredzams farss. Kādi ir secinājumi pēc Putina režīma "vēlēšanām"?

Jau ziņots, ka aizvadītās pirmās parlamenta "vēlēšanas" kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – svētdien noslēdzās tā dēvētās Krievijas Valsts domes "vēlēšanas". Vladimira Putina režīma pretiniekiem un pret karu noskaņotām partijām vēlēšanās nebija ļauts piedalīties. Sākotnējie rezultāti liecina, ka vairākumu Valsts domē saglabā Putina partija "Vienotā Krievija".

Eksperte komentēja arī zemo aktivitāti Krievijas pilsoņu vidū Latvijā. Pie Krievijas vēstniecības Rīgā balsoja tikai aptuveni 290 cilvēki jeb 0,8% no balsstiesīgajiem. Pēc Bērziņas-Čerenkovas domām, tas varētu liecināt par zemu uzticēšanos Krievijas politiskajai sistēmai. Savu lomu varēja spēlēt arī Latvijas iestāžu veiktās uzturēšanās statusa pārbaudes un sabiedrībā izplatītās bažas.

Viņa uzsvēra, ka Krievijā vēlēšanas tiek izmantotas, lai radītu iespaidu par demokrātisku procesu, lai gan reālas konkurences tajās nav. Eksperte norādīja, ka vēlēšanu rezultāti lielā mērā bijuši prognozējami un nopietnu pārsteigumu nav.

Runājot par iespējamu jaunu mobilizāciju Krievijā pēc vēlēšanām, eksperte norādīja, ka precīzas prognozes izteikt ir grūti. Tomēr Krievijas sabiedrībā joprojām valda bažas par iesaukšanu armijā, un cilvēki šo iespēju uztver nopietni. Vienlaikus viņa atgādināja, ka dažādas piespiedu vervēšanas formas Krievijā jau notiek.

Eksperte brīdināja, ka arī pēc "vēlēšanām" Krievija turpinās īstenot hibrīduzbrukumus pret Eiropas valstīm. Tie var izpausties kā sabotāžas, infrastruktūras apdraudējumi, dezinformācijas kampaņas un migrācijas izmantošana politisku mērķu sasniegšanai.

Vienlaikus Bērziņa-Čerenkova uzskata, ka Eiropas attieksme pret šiem draudiem ir mainījusies. Ja iepriekš Baltijas valstu brīdinājumi bieži tika uztverti kā reģionāla problēma, tad tagad arvien vairāk Eiropas valstu apzinās, ka Krievijas hibrīdās aktivitātes apdraud visu kontinentu.