VM šobrīd negribīgi raugās uz visās amatu kategorijās vienlīdzīgu atalgojuma pieaugumu

VM paustais ir skatāms kopsakarā ar pirmdienas Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) un ministrijas pārstāvju tikšanos, kas notikusi pēc tam, kad arodbiedrība piektdien izsūtīja uzaicinājumu likumā noteiktajā kārtībā izlīgšanas komisijā sākt sarunas par kolektīva interešu strīda prasību izpildi, jo LVSADA likumā paredzētajā termiņā nesaņēma no ministrijas piekrišanu izpildīt streika prasības. Organizācija prasīja paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, 2022., 2023. un 2024.gadā katru gadu par 5%. Savukārt otra prasība bija paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām 2022., 2023. un 2024.gadā katru gadu visās kvalifikācijas grupās vienādi – par 10%.

Lai gan patlaban nav zināms, vai VM izpildīs LVSADA prasības, Dreikai norādot, ka runāt par vidējo darba samaksu šobrīd ir ļoti grūti, valsts sekretāre neslēpj, ka "šobrīd mēs ļoti negribīgi skatāmies uz iespēju prasīt lineāru atalgojuma pieaugumu". "Mēs gribam redzēt darba samaksas risinājumus veselības aprūpē attiecībā uz ārstniecības personām kā skaidrus, caurspīdīgus, vienkārši saprotamus, vienkārši pozicionējamus, un, protams, kopumā ar pieaugošu tendenci," piebilda Dreika.

Pēc viņas sacītā, VM uzdevums bijis izstrādāt un saskaņot jauno atalgojuma modeli, ieviešot skaidrus un caurspīdīgus atalgojuma principus un nosakot gan pilna laika darba ekvivalentu atsevišķām profesiju grupām, gan kvalitātes prasības, kā arī pacientu drošības, darba satura, kvalifikācijas un izglītības prasību standartus. Taču modeļa ieviešanai nepieciešams finansējums, jo tas arī paredz lēzenu un dažādiem faktoriem pakļautu mediķu darba samaksas pieaugumu, kam iebilst arodbiedrība, kura modeļa izstrādē nepiedalījās un drīzāk uzstāj uz vienmērīgu darba samaksas kāpumu.

Tikmēr vairākas organizācijas, kas piedalījās modeļa izstādē, proti, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība, sliecas atbalstīt tādu atalgojuma pieaugumu, kas būtu pakārtots jaunajā mediķu atalgojuma modelī iekļautajiem principiem.

"Tālākais ir politiska izšķiršanās, taču skaidrs, ka bez finansējuma jaunu modeli ieviest nevar. Mēs būtu ļoti priecīgi, ja visas sistēmā strādājošās nevalstiskās organizācijas saliedētos gan finansējuma pieprasīšanā, gan arī atalgojuma modeļa ieviešanā. Ja tas nenotiks, tad attiecīgi tie, kas strādās kopā, tie tad arī turpinās strādāt kopā," komentēja Dreika.

Pirmdienas diskusijām nenesot konkrētu rezultātu, sarunas starp abām pusēm turpināsies pēc divām nedēļām. "Ir vajadzīgas divas nedēļas, lai saprastu, kas ir izejas cipari, par kuriem mēs runājam. Mēs arī vienojāmies, ko ņemsim par pamatu, taču darba samaksa šobrīd, iekļaujot visa veida piemaksas, ko saņem veselības aprūpē strādājošie, Covid-19 laikā ir ievērojami pieaugusi, un es domāju, ka arodbiedrības principi jau sen ir pārsniegti. Līdz ar to mums ir vienkārši jāsaprot, kurā virzienā mēs, abas puses, virzām šīs sarunas," stāstīja VM valsts sekretāre.

Arodbiedrība arī nolēmusi nedaudz piekāpties savās prasībās, neuzstājot uz to, ka darba samaksa būtu jāpalielina trīs gadus, bet gan tikai vienu. Vaicāta, vai šādas izmaiņas ietekmē VM pozīciju, Dreika atzina, ka "šobrīd tas neko ļoti būtiski nemaina". Svarīgākais, pēc viņas sacītā, ir nākamā gada budžets, sākotnējie uzstādījumi un finanšu līdzekļi, uz kuriem veselības aprūpes nozare vispār varēs cerēt.

VM valsts sekretāre arī informēja, ka pēc pirmajām diskusijām panākta vienošanās, ka arodbiedrībai ierosinātā domstarpība būs jāpapildina ar pamatojumu, kāpēc arodbiedrības ieskatā ir izveidojies kolektīvais interešu strīds.

"Tāpat arī gribam precizēt arodbiedrības noteikto prasību saturu un attiecīgi gribam precizēt, ko arodbiedrība saprot ar atbalsta personālu, jo šajā gadījumā šāda profesionālā kategorija normatīvajos aktos netiek regulēta. VM nav nekādā veidā ietekmējusi vai iesaistījusies jautājumu risināšanā par to, kā darba devējs, kas ir ārstniecības iestāde, algo vienalga vai fiziska, vai tehniska darba veicējus, vai arī augstākajā administrācijā strādājošos, kas ir grāmatveži, juristi un IT speciālisti," skaidroja Dreika.

Pēc viņas paustā, VM divu nedēļu laikā lūgs Nacionālajam veselības dienestam sagatavot attiecīgos datus par atalgojuma pieaugumu ar vidējo darba samaksu attiecīgajām profesionālajām kategorijām.

Jau ziņots, ka LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aģentūrai LETA pavēstīja, ka diskusijas ar VM par streika prasībām "nebija vieglas", taču abas puses ir pārrunājušas iespējamos risinājumus un tiksies atkārtoti pēc divām nedēļām.

VM pārstāvji diskusijās esot pieminējuši jauno mediķu atalgojuma modeli, taču arodbiedrība par to pagaidām nevēloties diskutēt, pēc Kera vārdiem, tā vietā aicinot "runāt par reālo dzīvi un reālo situāciju" jeb 10% darba samaksas pieauguma nodrošināšanu mediķiem un 5% pieaugumu atbalsta personālam.

Vaicāts vērtēt, vai diskusijas varētu noslēgties ar nākamo tikšanos, Keris sacīja, ka "visādi var būt, turklāt, no vienas puses, būtu jārēķinās, ka arī budžeta projekts virzās uz priekšu – garām pauzēm laika nav". Tāpēc arodbiedrība vēlējusies rīkot nākamo tikšanos ātrāk nekā ministrijas piedāvātajā laikā – pēc mēneša.