Eiropas Savienība turpina gatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju; tas var ietekmēt arī migrantu plūsmu
Nelegālās migrācijas statistikā sasniegta būtiska robežšķirtne. Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas uz Baltkrievijas-Latvijas robežas nu jau novērsti vairāk nekā 1000 migrantu mēģinājums ienākt Latvijā. Kad šī krīze rimsies, pagaidām grūti prognozēt. Tas atkarīgs no Lukašenko režīma reakcijas uz nākamajām soda sankcijām, kas tiks vērstas pret Minsku, vēsta TV3 Ziņas.
Aleksandra Lukašenko režīma izraisītās migrantu krīzes dēļ, ko Latvija uzskata par hibrīduzbrukumu, pierobežā jau mēnesi ir spēkā ārkārtējā situācija. Šajā laikā novērsti 1005 mēģinājumi nelegāli šķērsot robežu.
Lai gan Iekšlietu ministrijā to uzskata par apliecinājumu Latvijas spējai efektīvi sargāt robežu, Saeimā tomēr izskan bažas par drošības situāciju pierobežā.
"Pēdējās dienās esmu saņēmis informāciju, signālus, ka tomēr ir personas, kurām izdodas tikt pāri robežai un tālāk valsts iekšienē iekļūt. Cik pamatota ir šī informācija? Cik varētu būt tādas personas, kas nelikumīgi ir šķērsojušas robežu un tomēr tikušas Latvijas teritorijā?" vaicā Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA).
Iekšlietu ministrijā neatklāj, cik migrantu nelegāli, iespējams, nokļuvuši Latvijā. Amatpersonas vien norāda, ka varbūtība, ka Baltkrievijas robežu izdevies nelegāli šķērsot, ir neliela.
Deputāti arī interesējās, kāpēc migrantu pieplūdums turpinās, lai gan Irāka pārtraukusi veikt lidojumus uz Minsku: "Kopš augusta vidus ir pārtraukti tiešie lidojumi uz Minsku, bet tad man ir jautājums, no kurienes un kas tad turpina lidot? Un ko var darīt, lai to apturētu?"
Kā skaidro Ārlietu ministrijā, migranti Baltkrievijā nokļūst, galvenokārt kā tranzīta lidostu izmantojot Stambulu, tāpēc Turcija izpelnījusies Eiropas Savienības aizrādījumu, ka migrantu plūsmas būtu jāierobežo.
"Pagaidām skaidrojums no Turcijas puses, ka tranzītu ir sarežģītāk ierobežot kā šos tiešos lidojumus. Jo nav tā, ka tie būtu Turcijas pilsoņi, kas tiešā lidojumā tiek vesti, bet tiešām tranzītā arī no trešajām valstīm," norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Tikmēr Eiropas Savienība sākusi darbu, lai ieviestu jaunas sankcijas pret Baltkrieviju. Šodien kļuvis zināms, ka tās plānots vērst pret uzņēmumiem, kas tieši iesaistīti migrantu krīzes īstenošanā – nacionālo lidsabiedrību "Belavia", viesnīcām un tūrisma kompānijām.
"Kā mēs zinām, tad šie cilvēki ar tūrisma vīzām ierodas Baltkrievijā, pirmo vai pirmās naktis pavada Minskā valsts viesnīcā, ko organizē valsts tūrisma kompānija, un tad jau tiek nogādāti uz mūsu robežas," skaidro Kalniņa-Lukaševica.
Sankciju sarakstā tāpat plānots iekļaut Baltkrievijas robežsardzes vadību, jo arī tā ir tieši iesaistīta hibrīdoperācijas īstenošanā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
