Atlantijas okeāna dienvidos atrodas ilgstoši no Covid‑19 brīva sala

Kāds ceļotāji pāris "BBC News" stāsta, ka jutās mazliet vainīgi, kad lielāko daļu no pagājušā gada laimīgi pavadīja, dzīvojot skaistā, tropiskā un Covid-19 neskartā salā.

Angļu pāris pirms pandēmijas sākuma kuģoja pa pasauli, kad ieradās Lielbritānijas aizjūras teritorijā Svētās Helēnas salā Atlantijas okeāna dienvidos.

"Pēc desmit dienām kopš mūsu ierašanās mums bija paredzēts salu atstāt, bet mēs galu galā pavadījām tajā nedaudz vairāk par astoņiem mēnešiem," stāsta Makleina kungs.

Viņš piebilst, ka viņš un viņa sieva bija pretrunīgu jūtu vadīti, kad informēja savus draugus Lielbritānijā par viņu veiksmi. "Kā pateikt viņiem, ka jauki pavadām laiku, brīvi dodaties uz restorāniem un ballējaties, kad viņiem viss ir slēgts?"

Svētās Helēnas salā, kas atrodas aptuveni 2000 kilometrus uz rietumiem no Āfrikas valsts Angolas un 2500 jūdzes uz austrumiem no Brazīlijas, mīt aptuveni 4500 cilvēku, un tās platība ir 121 kvadrātkilometrs. Tā ir aptuveni tikpat liela teritorija kā Džērsijai Normandijas salās.

Svētās Helēnas salas pārstāvji apgalvo, ka kopš 2020. gada marta tā joprojām ir viena no nedaudzajām vietām uz planētas Zeme, kas nav paziņojusi par nevienu koronavīrusa gadījumu. Tamdēļ tad, kad Apvienotās Karalistes valdība maijā ieviesa savu Covid-19 luksoforu sistēmu valstīm (un aizjūras teritorijām), kuras cilvēki varēja apmeklēt, Svētā Helēna vienmēr bija viena no nedaudzajām "zaļajā" sarakstā, no kuras atgriežoties nebija jāsēž karantīnā.

Sala cer, ka šis fakts mudinās to apmeklēt vairāk potenciālajiem tūristiem.

Pirms salas lidostas atvēršanas 2016. gadā vienīgais veids, kā turp nokļūt, bija pa jūras ceļu. Tad uzcēla lidostu, kas tās darbības pirmajā gadā nebija lietojama, jo bija bažas par tās drošību lielā vēja dēļ, kas skāra skrejceļu. Tas noveda pie tā, ka objekts, kas Apvienotās Karalistes valdībai izmaksāja 285 miljonus sterliņu mārciņu, tika nodēvēts par "pasaules bezjēdzīgāko" lidostu. Tomēr pēc vairākiem izmēģinājuma lidojumiem lidosta beidzot tika nodota ekspluatācijā drošai tās lietošanai, un pirmie komerciālie lidojumi sākās 2017. gada oktobrī. Tajā nav tropu vētru kā Karību jūras reģionā, bet ir spēcīgs vējš.

Pirms pandēmijas reisus uz Svētās Helēnas salu nodrošināja iknedēļas lidojumi no Johanesburgas un Keiptaunas. Taču, ņemot vērā koronavīrusa ierobežojumus Dienvidāfrikā, šie ceļi ir slēgti. Tā vietā Svētās Helēnas salu patlaban apkalpo "Titan Airways" čarterlidojumi, kas tur mēro ceļu ik pēc trim nedēļām uz un no Londonas Stanstedas lidostas.

Daudziem cilvēkiem Svētās Helēnas sala ir zināma kā vieta, kur tika izsūtīts Francijas militārais līderis Napoleons Bonaparts un kurš tajā nomira 1821.gadā Salas apmeklētāji tās stāvajā pusē var redzēt māju, kurā Francijas militārais līderis dzīvoja, kas tagad ir muzejs. Tāpat salā iespējams makšķerēt, nirt, doties pārgājienos, apskatīt galvaspilsētas Džeimstaunas koloniālā laikmeta ielas, baudīt silto laiku, kā arī pētīt faunu un floru – salā dzīvo vairāk nekā 500 augu un dzīvnieku sugu, kas nav sastopamas nekur citur.

2019. gadā Sv. Helēnā bija 5135 apmeklētāji naktī, kā arī kruīzu kuģu nepāra dienas apmeklējums. Šis skaitlis pēc tam samazinājās līdz 2071 2020. gadā, galvenokārt pirms marta beigām, un pēc tam līdz 696 no šī gada janvāra līdz jūlijam. Pašlaik visiem salas apmeklētājiem ir jāievēro karantīna 10 dienas, sākot no ielidošanas brīža.

Salā ir tikai divas viesnīcas, kuras joprojām ir slēgtas. Taču salā ir arī vairāki privāti viesu nami.