Jauniešus arvien biežāk iesaista "netīrās" naudas legalizēšanā
Banku un likumsargu novērojumi liecina, ka pēdējā laikā pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad jaunieši kļuvuši par tā dēvētajiem naudas mūļiem jeb nelegālās naudas kurjeriem. Tendence vērā ņemama. Ja kādreiz šajā rūpalā iesaistīja bezpajumtniekus un ārzemniekus, tagad galvenokārt vervēti tiek studenti, kuriem par to var draudēt ilgi gadi aiz restēm.
Tā dēvēto naudas mūļu savervēšanas shēma ir samērā vienkārša – cilvēkam piedāvā samaksāt par to, ka uz viņa kontu atskaita naudu, kuru viņš izņem un nodod trešajai personai vai vienkārši pārskaita tālāk. Problēma vien tā, ka šādā veidā noziedznieki legalizē nelegāli iegūtu naudu. Banka "Citadele" novērojusi – pēdējā laikā visbiežāk šādās shēmās iesaista 20 līdz 25 gadus vecus jauniešus.
"Parasti viņiem piesola kādu procentu naudas, 5-10%, kā kurā vietā vai kādas norunātas naudas summas, piemēram, 70-50 eiro. Mēs redzam, ka tās summas nemaz nav tik lielas un ilgtermiņā tās šiem jauniešiem dzīvi neuzlabos," norāda "Citadele" Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs Kaspars Briška.
Visbiežāk jauniešus uzrunā sociālajos tīklos, piemēram, "Facebook" vai "Telegram". Tāpat bieži parādās naudīgi darba piedāvājumi, kuros neprasa ne izglītību, ne pieredzi un pat nenorāda, kas tieši būs jādara.
"Pārliecinoši lielākajā vairumā gadījumu mēs redzam, ka tā ir apzināta rīcība, jo pēc tam, mēģinot sakomunicēt ar šiem te "naudas mūļiem", ar šiem te jauniešiem, kas iesaistījušies shēmās, viņi vairs nav sazvanāmi un savus numurus nomaina un neatbild, kas nozīmē, ka viņiem ir skaidra pārliecība, ar ko viņi nodarbojas," teic Briška.
Valsts policijā stāsta – tā dēvēto naudas mūļu aktivizēšanās ir viļņveidīga. Šīs shēmas izteikti parādījušās pirms gadiem pieciem, un, ja sākotnēji visbiežāk šādi savervēja bezpajumtniekus un ārvalstu studentus, tad tagad vairums pārkāpēju tiešām ir vietējie studenti.
"Pašlaik ir tā situācija, ka daudzi palikuši bez darba un ir arī dīkstāvēs un tā tālāk un cilvēki meklē veidus, kur piepelnīties. Bet, protams, ir arī daudzi gadījumi, kur tā ir brutāla mantkārība, kur cilvēki ļoti labi apzinās, kur viņi tiek iesaistīti," norāda Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece Inese Ratfeldere.
Sekas šādām darbībām ir ne tikai slēgti bankas konti, sabojāta kredītvēsture un kriminālatbildība – samērā bieži noziedznieki apkrāpj arī pašus jauniešus, piemēram, ņem uz viņu vārda ātros kredītus.
"Bieži vien es dzirdu – es tikai nospiedu vienu pogu internetbankā vai paņēmu un tikai aiznesu no A personas uz B personu, un tad es skaidroju – legalizēšanas būtība ir jebkādas darbības ar noziedzīgi iegūtu mantu," saka Ratfeldere.
Sods par iesaistīšanos noziedzīgos nodarījumos grupā draud ar pieciem gadiem cietumā, bet, ja legalizācija veikta lielos apmēros, spriedums var būt pat līdz 12 gadiem ieslodzījumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
