"Daudzi neseko sapņiem sabiedrības spiediena rezultātā." Ilmārs Vekters 47 gadu vecumā no biznesmeņa pārtapa par mūziķi

Sarunā ar portālu Skaties.lv Ilmārs stāsta, ka pirms pāris gadiem beigušies noslēgtie biznesa līgumi vai uzdevumi un viņš izlēmis neturpināt biznesa ceļu, bet izmēģināt sevi mūziķa karjerā. Parādījies laiks un resursi, lai varētu nopirkt instrumentus, stundām būt divvientulībā ar internetu, pētot pamācības, spēlējot un beigās dibinot grupu "Letti".

Modernais Vaidalotis! Ilmārs Vekters ierībina skatuvi ar smagā roka skaņām

Ugunīgas roka skaņas! Ilmārs Vekters noslēdz TV atlasi ar leģendāro "Dzelzsgriezēju"

Par pelnīšanu ar mūziku Ilmārs saka, ka vienam vajag tik, cik iztikai, citam – šikām automašīnām, greznām villām un spožai publiskai dzīvei.

Viņš pagaidām nevar palielīties ar pelnīšanu, bet uz to raugās no biznesa viedokļa – pašlaik ir ieguldījumu posms. Pēc tam nāks arī pelnīšana.

"Daudzi neseko sapņiem sabiedrības un ekonomiskā spiediena rezultātā. Ir stereotipi – kas ir veiksmīga dzīve, kā būtu "pareizi" jādzīvo un, protams – ko par mani domā apkārtējie. Veiksmīgas dzīves priekšstats mūsdienu sabiedrībā ir balstīts uz materiāliem pamatiem. Nauda, īpašumi, statuss sabiedrībā," prāto Ilmārs.

Ilmārs aizdomājas par sabiedrību un nosaka, ka ir arī pieņēmums par "pareizajiem" darbiem un darbiem, kuri nav "darbi". Māksliniekiem bieži jautā – vai tev ir normāls darbs? Kad saņem atbildi, ka tas arī ir darbs, ir neizpratne un izbrīns. Mūziķu darbs nereti tiek nenovērtēts, par ko liecina cenas kaulēšana, jo "tur tak tik tā pa vieglo".

Šova pretendents domā, ka tas – "kā es izskatīšos citu acīs", ne tikai kavē cilvēka attīstību, bet arī traucē un bremzē ikdienā. Cilvēki, kuri šim viedoklim pievērš lielu uzmanību, neatļaujas kādas spontānas izdarības. Viņi paši sevi "apkrauj" ar ierobežojumiem.

"Dīvainā kārtā, kā svarīgākā dzīves sastāvdaļa bieži tiek pieminēta ģimene, bet man šķiet, ka tas ir tikai tāpēc, ka tā jāsaka, jo vienmēr tā ir teikts. Bieži pati ģimene tiek upurēta materiālo labumu vārdā. Kā citādi var nosaukt to, ka cilvēks strādā, lai nopelnītu ģimenei nepieciešamo, bet strādā tik ļoti, ka nav laika būt kopā ar ģimeni," aizdomājas mūziķis.

Ilmārs ar grupu "Letti", kurā ir arī solists, izpilda tikai viņa paša rakstītas vai aranžētas dziesmas, kuras noklausāmās lielākajās straumēšanas platformās.

Mūzu mūziķis spēj atrast it visā. Katru reizi tā ir citā vietā – cilvēkos, dabā, mākslas darbā, skaņā vai citu komponistu mūzikā. Būtiski ir tas, vai tu to uztver un attīsti tālāk! Ilmārs ir drošs, jo vairāk strādā, jo biežāk atnāk iedvesma radīt.

2018. gada aprīlī grupa "Letti" publiskoja pirmās divas dziesmas, tajā pašā gadā notika pirmā uzstāšanās, sekoja piedalīšanās divos jauno grupu konkursus. 2019. gada vasarā grupa piedalījās "Metal United World Wide’2019" festivālā. 2020. gada maijā "Letti" izdeva savu iepazīšanās mini albumu "Dziesmu gars".

Ilmārs ir precējies ar mākslinieci, gleznotāju un drāmas terapeiti Signi Vanadziņu. Tieši sieva viņu pamudināja pievērsties mūzikai, motivēja pamēģināt. Neskatoties uz muzicēšanu, Ilmārs nekad sievai nav dziedājis serenādes, viņa izpildījumā nav šādu skaņdarbu.

Runājot par laimīgu attiecību noslēpumu, mūziķis paziņo, ka katram tas ir citādāks – citi viens otram "dod bietē", citiem ir diktatūra no vienas vai otras puses, bet abas puses ir apmierinātas. Ilmāra un sievas attiecībās darbojas – katrs par sevi, bet abi kopā.

Ilmārs tic, ka iespējams iemīlēties un visu dzīvi nodzīvot kopā, nepazaudējot to īpašo sajūtu. Diemžēl, tas notiek arvien retāk.

"Dzīve pierāda, ka vecāka gada gājuma cilvēki, ar citiem pasaules uzskatiem, tā var, bet… Pasaules uzskati mainās, cilvēki mainās. Katram sava "brīvība" kļūst svarīgāka. Ir vēlme izmēģināt daudz un atkal ko jaunu. Pie nopietnākām grūtībām vienkāršāk ir no tām aiziet, nevis tās risināt," prāto Ilmārs.

Par mīlestību mūziķis saka, ka tā ir, vai nav, tāpat, kā gaiss, zeme un debesis. Tās ir sajūtas, katru reizi savādākas. Iespējams, arī dusmas vai aizvainojums var būt mīlestība.

Viens no izplatītākajiem stereotipiem par rokmūziķiem ir bohēma, alkohols un ballītes. Ilmārs alkoholu nelieto jau no 15 gadu vecuma. Viņam negaršo. Citas apreibinošās vielas viņš nav mēģinājis. Mūziķa mīļākais dzēriens ir nupat izslaukts govs piens. Kad ir iespēja, viņš var izdzert litru vienā piegājienā.

Runājot par jaunības garu, Ilmārs saka, ka neseko nekādām diētām, ēd visu, kas garšo, bet nepārēdas. Nedaudz pavingro – jogas vingrinājumi, reizēm peldas baseinā, ziemā slēpo, staigā ar sievasmātes suni vai vienatnē.

"Jādzīvo tik nost, jākoncentrējas uz labo un nevajag mēģināt mainīt to, ko nevari mainīt, piemēram, gadalaiku maiņu, vai dzēlīgus komentārus no anonīmiem interneta "troļļiem"," smejas Ilmārs.

Viņš skatās un priecājas par "The Rolling Stones", "AC/DC", "Iron Maiden", "Metallica" un citiem "dinozauriem" – kā viņi savā vecumā "spridzina". Tas pierāda, ka var arī tādā vecumā un viņam ir vēl kādi 20-25 gadi sevi parādīt.