Pirms četriem gadiem politiķi solīja, ka jau šogad durvis slēgs pēdējais bērnunams, taču, lai gan bērnu skaits sociālās aprūpes iestādēs ir krietni sarucis, šis mērķis pagaidām nav sasniegts. "900 sekundes" labklājības ministram jautāja, cik reāli ir šo mērķi sasniegt un cik ilgā laikā tas būtu iespējams.
"Tas ir reāli, 5-7 gadu laikā šo mērķi var īstenot," pauda labklājības ministrs.
Viņš apstiprināja, ka situācija pēdējo 3-4 gadu laikā ir būtiski uzlabojusies – bērnunamu iemītnieku skaits ir krietni sarucis – līdz aptuveni 500 cilvēkiem. Taču jāņem vērā, ka divas trešdaļas no pašreizējā 500 bērnu namu iemītnieku skaita ir pusaudži, nereti ar atkarības vai uzvedības problēmām, kuru adopciju ir grūtāk panākt.
Būtiskas šajā kontekstā ir speciālās krīzes audžuģimenes, kas gatavas strādāt ar bērniem ar smagāku pagātni. Labklājības ministrs vērsa uzmanību, ka ārpus ģimenes aprūpes centros pastāv vesela, pamatīga ekosistēma, kas ir izveidota pēdējos gados. Lai gan vienmēr pastāv iespējas sistēmu uzlabot vēl vairāk, jāatceras, ka tas maksā naudu, atzīmēja Eglītis.
Komentējot pandēmijas radītās finansiālās problēmas Latvijas iedzīvotājiem, viņš teica, ka maznodrošināto skaits valstī pagaidām nepieaug, bet jāaizvada ziemas mēneši, kad gaidāmi rēķini par komunālajiem pakalpojumiem, kas dos iespēju pateikt, vai maznodrošināto skaits pašvaldībās pieaug. Kad ministrija būs ievākusi no pašvaldībām datus, cik lielā mērā izdevumi par mājokļa pabalstiem ir pieauguši, tā iesniegs attiecīgu finanšu pieprasījumu valdībā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai vismaz daļēji segtu pašvaldību izdevumu pieaugumu šajā kontekstā.
Viņš teica, ka vismazāk nodrošināto sabiedrības grupa – cilvēki ar zemiem ienākumiem – ir relatīvi maza grupa uz kopējā sabiedrības fona. LM spēj palīdzēt primāri visvairāk cietušajām grupām, ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus. Pirms jebkura atbalsta piešķiršanas jātiek skaidrībā, cik plašām grupām Latvija kā valsts var atļauties finansējuma instrumentu.
Eglītis atgādināja, ka Labklājības ministrija ar tās rīcībā esošo finansējumu nevar palīdzēt, piemēram, cilvēkiem, kas cieš no degvielas cenu kāpuma, taču viņš atzina, ka arī pats izjutis benzīna cenu un elektrības rēķinu būtisko pieaugumu.
Jau ziņots, ka šodien Labklājības ministrija rīko diskusiju, lai skaidrotu atšķirības starp audžuģimenes, viesģimenes, aizbildņa vai adoptētāja statusu, kā arī palīdzētu izprast to brīdi, kad bērns ienāk ģimenē un uzzināt par pieejamiem atbalsta mehānismiem. Savā praktiskajā pieredzē arī dalīsies ģimene, kura uzņēmusi bērnu savā aprūpē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
